Covid-19 pandēmijas ietekme uz primārās veselības aprūpes prakšu darba organizāciju: starptautiska PRICOV-19 pētījuma Latvijas datu analīze

Abstract

Aktualitāte: Covid-19 pandēmijas ietekmē primārās veselības aprūpes speciālistiem bijis jāpielāgojas dažādiem izaicinājumiem primārās veselības aprūpes organizēšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi pandēmijas laikā. 2020. gada vasarā pētnieku grupa Gentes Universitātē Beļģijā aizsāka starptautisku kvantitatīvu šķērsgriezuma pētījumu PRICOV-19, kas norisinājās 38 valstīs, ar mērķi noskaidrot, kā ģimenes ārstu prakses tika reorganizētas COVID-19 pandēmijas laikā, lai garantētu drošu, efektīvu, uz pacientu vērstu un taisnīgu aprūpi. Pētījuma mērķis: Šis pētījums ir daļa no PRICOV-19 pētījuma, ko Latvijā īstenojusi Rīgas Stradiņu Universitātes pētnieku komanda. Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot kādu ietekmi Covid-19 pandēmija ir atstājusi uz primārās veselības aprūpes speciālistu darba slodzi un vispārējās prakses darba organizāciju Latvijā. Materiāli un metodes: Pētījums veikts ar tiešsaistes anketēšanas metodi, izsūtot anketas uz ģimenes ārstu prakšu elektroniskā pasta adresēm, kas atrodamas Nacionālā veselības dienesta publicētajā datu bāzē. Kopumā pētījumā piedalījās 258 ģimenes ārstu prakses, no kurām uz jautājumiem pilnībā atbildēja 119 ģimenes ārstu prakses. Datu apkopošanu un rediģēšanu veikusi Gentes Universitātes pētnieku darba grupa, izmantojot REDCap (Research Electronic Data Capture) elektronisko datu vākšanas instrumentu. Latvijas datu analīzei izmantota matemātiskās statistikas programma IBM SPSS, izmantojot aprakstošās statistikas metodes, kā arī kvalitatīvo datu apstrādes metodes – Pīrsona Hī kvadrāta testu, Kruskola-Valisa testu un Maknemera testu. Pētījuma nozīmīguma līmenis α = 0.05. Rezultāti: Iegūtie rezultāti liecina, ka pandēmijas rezultātā 90% prakšu ģimenes ārstu pienākumi praksē palielinājās, un 84% prakšu ģimenes ārsti un ārsti-rezidenti bija vairāk iesaistīti aktīvā saziņā ar pacientiem. Kopš pandēmijas sākuma prakses darbinieki (ne ģimenes ārsti) bijuši vairāk iesaistīti pacientu šķirošanā (86%) un aktīvā saziņā ar pacientiem (89%). Gandrīz puse respondentu norādīja, ka pandēmijas laikā veiktas strukturālas izmaiņas pacientu reģistratūras zonā. 95% prakšu veikta telefoniska pacientu šķirošana. Viena trešā daļa (34%) prakšu ikdienas darbā izmantoja video konsultācijas. 63% prakšu ieviestas izmaiņas nosūtījumu vai atkārtotu recepšu izrakstīšanā. 81% prakšu pastiprināti infekciju kontroles pasākumi. Secinājumi: Lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pacientu aprūpi pandēmijas laikā, tika mainīta primārās veselības aprūpes prakšu darba organizācija, ietverot gan strukturālas, gan organizatoriskas pārmaiņas. Šie izaicinājumi ir būtiski ietekmējuši ģimenes ārstu un prakses darbinieku ikdienas darbu gan palielinot darba slodzi, gan ieviešot izmaiņas ikdienā veiktajos pienākumos.

Background: Primary health care workers had to adopt to new challenges in the organization of primary health care in order to ensure quality care during the Covid-19 pandemic. In the summer of 2020, a research group at Ghent University in Belgium launched an international cross-sectional study PRICOV-19, which took place in 38 countries. The purpose of the study was to find out how GP practices reorganized their practises to provide safe, patient-centered and equitable care during the Covid-19 pandemic. Purpose of the study: This research paper is a part of the international PRICOV-19 study, implemented in Latvia by the research team of Riga Stradins University. The purpose of the research work is to find out what impact the Covid-19 pandemic has left on the workload of primary care specialists and the work organization of general practice in Latvia. Materials and methods: The research was conducted using the online questionnaire, sending electronic questionnaires to the GP practices, which can be found in the database published by the National Health Service in Latvia. In total, 258 GP practices participated in the study, of which 119 GP practices answered the questions completely. The collection and editing of data was carried out by the research group of Ghent University using the REDCap (Research Electronic Data Capture) electronic data collection tool. The mathematical statistics program IBM SPSS was used for the analysis of data, using descriptive statistics methods, as well as qualitative data processing methods - Pearson's Chi-square, Kruskal-Wallis, and McNemar tests. The significance level of the study is α = 0.05. Results: The results show that as a result of the pandemic, the responsibilities of general practitioners in 90% of practices increased, and in 84% of practices general practitioners and resident doctors were more involved in proactive communication with patients. Since the beginning of the pandemic, practice staff (non-GPs) have been more involved in patient triage (86%) and active communication with patients (89%). Almost half of the respondents indicated that structural changes were made in the patient reception area. 95% of practices performed patient triage by telephone. One third (34%) of practices used video consultations in their daily work. 63% of respondents indicated that re-prescribing approach for incoming patients has changed since the Covid-19 pandemic. 86% of practices used an electronic platform for prescribing medication. 81% of practices have increased infection control measures. Conclusions: In order to ensure safe and high-quality patient care during the pandemic, the work organization of primary health care practices changed, including both structural and organizational changes. These challenges have affected the daily work of family doctors and practice employees, both by increasing the workload and by introducing changes in the duties performed on a daily basis.