Ar akūtu Covid-19 infekciju asociēts akūts nieru bojājums: incidence, riska faktori, iznākumi

Abstract

Akūta nieru mazspēja (ANM) ir bieži sastopama Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS-CoV-2) komplikācija, kas asociējas ar lielāku mirstību. Riska grupā esošo pacientu atpazīšana ir būtiska, lai mazinātu ANM incidenci un uzlabotu slimības prognozi. Šī darba galvenais mērķis bija izpētīt kādi riska faktori paaugstina iespēju attīstīties akūtam nieru bojājumam pacientiem ar akūtu SARS-CoV-2 infekciju Pētījuma ietvaros tikai iegūti dati par ANM incidenci, riska faktoriem un iznākumiem VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca” 80. nodaļā ar SARS-CoV-2 hospitalizētiem pacientiem laika posmā no 2020. gada 27.decmebrīm līdz 2021. gada 23.aprīlim. ANM tika definēta saskaņā ar Kidney Disease Improving Global Outcomes (KDIGO) kritērijiem. Pacienti ar hronisku nieru slimību (HNS) 5, kā arī pacienti, kuriem hospitalizācijas laikā kreatinīna līmenis tika noteikts vienreiz, bija izslēgti no datu analīzes. Analizējot riska faktorus tika izmantota binārā loģistikā regresija, lai noteiktu izredžu attiecību. No 280 pacientiem, 91(32.5%) attīstījās ANM (63.7% ANM 1, 19.8% ANM 2, 16.5% ANM 3). Mirstības incidence ANM pacientu grupā stastādīja n=38, 32.0%, savukārt pacientu grupā, kam ANM neattīstījās n=30, 15.9%, p <0.001. Vienfaktoru riska analīzē tika noskaidroti vairāki riska faktori, kas paaugstina ANM attīstību: vecums (OR=1.03, 95% CI=1.01-1.04, p=0.011), HNS (OR=2.01, 95% CI=1.19-3.34, p=0,009), HSM (OR=2.38, 95% CI=1.43-3.96, p=<0,001), trombemboliski notikumi (OR=2.51, 95% CI=1.47-4.27, p=<0,001), CI (OR=3.03, 95% CI=1.59-5.78, p=<0,001), diurētiķu pielietošana (OR=2.6, 95% CI=1.56-4.34, p=<0,001), kateholamīnu pielietošana (OR=3.55,95% CI=1.13-11.17, p=0.031), smaga un kritiska SARS-Cov-2 slimības gaita (OR=4.94, 95% CI=2.79-8.75, p=<0,001), kā arī prokalcitonīna līmenis(OR=2.78, 95% CI=1.34-5.78, p=0,006). Taču ievietojot iepriekšminētos mainīgos daudzfaktoru riska analīzē vienīgais neatkarīgais riska faktors, kas paaugstina ANM attīstību ir smaga un kritiska SARS-CoV-2 slimības gaita (OR=4.02, 95% CI=0.89-3.67, p=0.001). Pētījums demonstrē, ka smaga un kritiska SARS-CoV-2 slimības gaita ir neatkarīgs riska faktors akūtas nieru mazspējas attīstībai. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka anamnēzē esoša hroniska nieru slimība, hroniska sirds mazspējā, trombemboliski notikumi, cerebrāls infarkts, kā arī diurētiķu un kateholamīnu pielietošana stacionēšanas predisponē akūtas nieru mazspējas attīstībai.

Acute kidney injury (AKI) is a common complication of Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS-Cov-2), which is associated with higher mortality. Recognition of patients at risk is essential to reduce the incidence of AKI and improve its outcomes. The objective of this study was to determine risk factors that increase the risk of AKI development. Data on AKI incidence, risk factors and outcomes from patients admitted to non-ICU department in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital between December 27th 2020 and April 23rd 2021 were obtained. Patients with history on chronic kidney disease (CKD) stage 5 and patients, whose creatinine level were assessed only ones during hospitalization, were exclude. AKI was defined according to the Kidney Disease Improving Global Outcomes (KDIGO) criteria. Binary logistic regression was used to identify risk factors. From 280 patients, 91 (32.5%) patients developed AKI (63.7% AKI stage 1, 19.8% AKI stage 2, 16.5% AKI stage 3). Mortality rate in AKI group was higher (n=38, 32.0%), compared to non-AKI (n=30, 15.9%, p <0.001). In univariate analysis, an older age (OR=1.03, 95% CI=1.01-1.04, p=0.011), chronic kidney disease (OR=2.01, 95% CI=1.19-3.34, p=0,009), chronic heart failure (OR=2.38, 95% CI=1.43-3.96, p=<0,001), trombembolic events (OR=2.51, 95% CI=1.47-4.27, p=<0,001), cerebral infarction (OR=3.03, 95% CI=1.59-5.78, p=<0,001), diuretic use (OR=2.6, 95% CI=1.56-4.34, p=<0,001), vasopressor use (OR=3.55,95% CI=1.13-11.17, p=0.031), sever and critical course of SARS-Cov-2 infection (OR=4.94, 95% CI=2.79-8.75, p=<0,001), as well as higher procalcitonin level (OR=2.78, 95% CI=1.34-5.78, p=0,006), was associated as risk factors of AKI. However after adding previously mentioned variables in multivariate analysis the only independent risk factor of AKI was severe and critical course of SARS-CoV-2 (OR=4.02, 95% CI=1.72-9.40, p=0.001). Compared to other studies, in this study association between AKI development with SARS-Cov-2 infected patients and male sex, hypertension, diabetes, mechanical lung ventilation, respiratory diseases and malignancy was not estimated. However it showed, that pre-existed history of chronic kidney disease, heart failure, cerebral infraction and inpatients diuretic or vasopressor use are possible predisposing factors of AKI, but severe and critical course of SARS-CoV-2 infection are independent risk factors for the development of AKI.