Citokīnu profils pacientiem ar primāriem antivielu deficītiem

Abstract

Selektīvais IgA imūndeficīts (sIgA) ir visizplatītākais un vispārējais variablais imūndeficīts (VVID) ir biežākais simptomātiskais primārais imūndeficīts, kas pieder prevalējošu antivielu deficītu (PAD) grupai pēc 2022. gada ESID klasifikācijas. Abas slimības ir heterogēnas, to klīniskie fenotipi atšķiras pēc sava smaguma un arī izpausmēm, un līdz šim nav ticis veikts pietiekoši liels pētījumu skaits, lai noskaidrotu citokīnu līmeņu saistību ar slimības klīnisko fenotipu. Darba mērķis. Raksturot sIgA un VVID pacientu klīniskus fenotipus, salīdzināt citokīnu profilu sIgA deficīta un VVID pacientiem starp pētāmām grupām un kontroles grupu, kā arī salīdzināt citokīnu līmeni starp klīniskajām izpausmēm pacientiem ar PAD (sIgA kopā ar VVID) un kontroles grupu. Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs gadījuma- kontroles pētījums, kurā tika apkopoti pacientu demogrāfiskie un klīniskie dati, ievākti perifēro asiņu paraugi pacientiem un kontroles grupai, kuros noteikts citokīnu profils, izmantojot ELISA vai xMAP tehnoloģiju. Datu apstrāde un vizualizācija tika veikta Jupyter Notebook vidē, kas izmanto Python programmēšanas valodu. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 38 cilvēki- 31 pacients ar PAD, no kuriem 16 diagnosticēts VVID un 15 pacientiem diagnosticēts sIgA deficīts. 7 klīniski veseli indivīdi tika iekļauti kontroles grupā. Visbiežākās no klīniskajām izpausmēm ir rekurentas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, kas skāra visus pētījumā iekļautos pacientus ar VVID un 73,3% pacientu ar selektīvo IgA deficītu. VVID pacientiem biežas klīniskās izpausmes ir dažādas infekcijas- 93,8% sastopama rekurenta pneimonija un vairāk nekā pusei VVID pacientu sastopams rekurents sinusīts, rekurents tonsilīts, rekurentas herpesvīrusu infekcijas un rekurents vidusauss iekaisums un pusei VVID pacientu sastopamas bronhektāzes. 73,3% pacientiem ar sIgA deficītu noteiktas autoantivielas, 60% sastopama alerģija un/ vai atopija, 40% ir diagnosticēta autoimūna saslimšana. IL-10 līmenis VVID pacientu grupā (p=0.0003) un sIgA pacientu grupā (p=0.004) tika konstatēts statistiski augstāks salīdzinot ar kontroles grupu. TGF-β līmenis VVID pacientiem tika konstatēts statistiski zemāks nekā sIgA deficīta grupā (p=0.04). IL-10 līmenis PAD pacientiem ar astmu (p=0.03) ir statistiski augstāks nekā PAD pacientiem bez astmas. IL-10 līmenis PAD pacientiem ar rekurentām urīnceļu infekcijām (p=0.01) ir statistiski zemāks nekā PAD pacientiem bez rekurentām urīnceļu infekcijām. IL-15 līmenis PAD pacientiem ar rekurentu vidusauss iekaisumu (p=0.03) ir statistiski zemāks nekā PAD pacientiem bez rekurenta vidusauss iekaisuma. TGF-β līmenis PAD pacientiem ar rekurentu pneimoniju (p=0.02), rekurentām sēnīšu infekcijām (p=0.04) un rekurentām herpesvīrusu infekcijām (p=0.03) ir statistiski zemāks nekā PAD pacientiem bez minētajām klīniskajām izpausmēm. TNF-α līmenis PAD pacientiem ar autoimunitāti (pozitīvas autoantivielas) (p=0.03) un alerģisku rinītu (p=0.01) ir statistiski zemāks nekā PAD pac

Selective IgA deficiency (sIgA) is the most common primary immunodeficiency and common variable immunodeficiency (CVID) is the most frequent symptomatic primary immunodeficiency belonging to the group of predominantly antibody deficiencies (PAD) according to the 2022 ESID classification. Both diseases are heterogeneous, their clinical phenotypes vary in severity and manifestation, and so far, an insufficient number of studies have been conducted to determine the relationship between cytokine levels and the clinical phenotype of the disease. Objective. To compare cytokine profile between the study groups of sIgA deficiency and CVID patients and the control group, as well as compare the cytokine levels between the clinical manifestations of patients with PAD (sIgA together with CVID) and the control group. Materials and methods. A prospective case-control study was conducted, in which demographic and clinical data were collected from patients and control group, collected peripheral blood samples from patients and controls and determined cytokine profiles using ELISA or xMAP technology. Data processing and visualization were performed in Jupyter Notebook using the Python programming language. Results. The study included 38 individuals- 31 patients with primary antibody deficiency, of whom 16 were diagnosed with common variable immunodeficiency and 15 were diagnosed with selective IgA deficiency. 7 clinically healthy individuals were included in the control group. The most common of the clinical manifestations are recurrent viral infections of the upper respiratory tract, which affected all patients with CVID included in the study and 73.3% of patients with selective IgA deficiency. In CVID patients, frequent clinical manifestations are various infections- recurrent pneumonia is presented in 93.8% and more than half of CVID patients have recurrent sinusitis, recurrent tonsillitis, recurrent herpesvirus infections, recurrent otitis media and half of VVID patients have bronchiectasis. 73.3% of patients with sIgA deficiency have autoimmunity (detected autoantibodies), 60% have allergy and/or atopy, 40% have been diagnosed with an autoimmune disease. The level of IL-10 was found to be statistically higher in the CVID patient group (p=0.0003) and the sIgA patient group (p=0.004) compared to the control group. The level of TGF-β was found to be statistically lower in the CVID patient group than in the sIgA deficiency group (p=0.04). The IL-10 level in PAD patients with asthma (p=0.03) is statistically higher than in PAD patients without asthma. The IL-10 level in PAD patients with recurrent urinary tract infections (p=0.01) is statistically lower than in PAD patients without recurrent urinary tract infections. The IL-15 level in PAD patients with recurrent otitis media (p=0.03) is statistically lower than in PAD patients without recurrent otitis media. The TGF-β level in PAD patients with recurrent pneumonia (p=0.02), recurrent fungal infections (p=0.04),