Hepatocelulārās karcinomas klīniskie prognostiskie faktori

Abstract

Ievads. Hepatocelulārā karcinoma (HCC) ir visbiežāk sastopamais primārais aknu vēža veids, kas ir saistīts ar augstiem mirstības rādītājiem. HCC prognozi ietekmē dažādi klīniskie faktori, piemēram, vecums, audzēja izplatība, mezglu skaits, invāzija blakusesošajās struktūrās. Sapratne par HCC klīniskajiem prognozēšanas faktoriem ir būtiska, lai noteiktu atbilstošus ārstēšanas stratēģijas un prognozēt pacientu iznākumus. Uzticamu HCC prognozēšanas faktoru identificēšana joprojām ir izaicinājums. Šis zinātniskais darbs ir veltīts klīnisko un laboratorisko HCC prognostisko faktoru identificēšanai. Mērķis. Pierādīt, ka tādus klīniskos un laboratoriskos rādītājus kā vecums, dzimums, AFP līmenis, audzēja izplatība, mezglu skaits, NLR, PLR, ANRI, APRI un ALRI, var izmantot kā prognostiskos faktorus HCC pacientu kopējās izdzīvotības (OS) prognozēšanai. Metodes. Retrospektīvi tika analizēti HCC pacientu klīniskie dati (vecums, slimības diagnosticēšanas gads, terapijas veids, audzēja izplatība), kā arī laboratoriskie rādītāji (AFP, NLR, PLR, ANRI, ALRI, APRI) un to ietekme uz kopējo izdzīvotību. Rezultāti. Šajā retrospektīvā pētījumā tika iekļauti 56 pacienti ar HCC diagnozi, kuri ārstēti ar vienu no lokālās terapijas metodēm – transarteriālo ķīmijembolizāciju (TAĶE) vai ķirurģisku operāciju. Izmantojot Cox regresijas modeli, tika atklāts, ka pirms-terapijas AFP (p = 0.003), NLR (p=0.031), mezglu skaits (p=0.035), vecums (p=0.041), APRI (p=0.034) un terapijas veids (p=0.032) ietekmēja 1 gada OS pacientiem ar HCC. Izmantojot Kaplana-Meijera metodi, tika atklāts, ka pacientiem ar HCC T1 mOS bija 71 mēnesis(95% TI 41,8 – 100,2), pacientiem ar T2 - 32 mēneši(95% TI 21,6 – 42,4), pacientiem ar T3 - 9 mēneši(95% TI 6,7 – 11, 3), kas par 1 mēnesi mazāk, nekā pacientiem ar T4, kuriem mOS bija 10 mēneši( 95% TI 6,9 – 13,0) (p<0,05). Pacientiem ar solitāru HCC mOS bija 40 mēneši (95% TI 15,0 – 64,9), bet pacientiem ar multifokālu HCC mOS sastādīja 10 mēneši (95% TI 2,9 – 17,1)(p<0,05). Pacientiem , kuriem preoperatīvais AFP <107 IU/ml mOS bija 32 mēneši (95% TI 20,0- 43,9) un pacientiem, kuru preoperatīvais AFP līmenis bija ≥ 107 IU/ml mOS bija 6 mēneši (95% TI 0,0 – 12,8)(p<0,01). Pacientiem ar NLR ≤1.81 mOS bija 48 mēneši( 95% TI 26,5-69,5), bet pacientiem ar NLR >1.81 - 11 mēneši ( 95 % TI 8,2 – 13,8)(p=0,02). Pētījumā tika atklāts, ka tādi laboratoriskie rādītāji, kā PLR, ALRI un ANRI izrādījās statistiski nenozīmīgi neatkarīgi HCC pacientu dzīvildzes prognostiskie rādītāji un nav informatīvi HCC pacientu dzīvildzes prognozei. Secinājumi. Pirms terapijas AFP, NLR, mezglu skaits, vecums, APRI un terapijas veids ir prognostiskie rādītāji, kas ietekmē 1 gada kopējo izdzīvotību pacientiem ar HCC, un var tikt izmantoti HCC pacientu dzīvildzes prognozēšanai.

Introduction. Hepatocellular carcinoma (HCC) is the most common type of primary liver cancer and is associated with a high mortality rate. The prognosis of HCC is influenced by various clinical factors, such as age, tumor stage, number of nodes, invasion of adjacent structures. Understanding the clinical prognostic factors of HCC is crucial for determining appropriate treatment strategies and predicting patient outcomes. In recent years, advances in diagnostic and therapeutic technologies have led to improved survival rates for patients with HCC. However, identifying reliable prognostic factors for HCC remains an ongoing challenge. This scientific work aims to identify clinical and laboratory prognostic factors for HCC. Aim. To prove that clinical and laboratory indicators, such as age, gender, AFP level, tumor spread, number of nodes, NLR, PLR, ANRI, APRI, and ALRI, can be used as prognostic factors for predicting overall survival (OS) of HCC patients. Methods. Retrospectively, clinical data of HCC patients (age, year of diagnosis, type of therapy, tumor spread) as well as laboratory indicators (AFP, NLR, PLR, ANRI, ALRI, APRI) and impact on overall survival were analyzed. Results. This retrospective study included 56 patients diagnosed with HCC who were treated with one of the local therapy methods - transarterial chemoembolization (TACE) or surgical operation. Using Cox regression model was found that pre-therapy AFP (p=0.003), NLR (p=0.031), number of nodules (p=0.035), age (p=0.041), APRI (p=0.034), and type of therapy (p=0.032) influenced 1-year overall survival (OS) in patients with HCC. Using Kaplan-Meier method was found that the mOS in patients with T1 HCC was 71 month (95% CI 41.8-100.2), T2 - 32 months (95% CI 21.6-42.4), T3 - 9 months (95% CI 6.7-11.3) and T4 - 10 months (95% CI 6.9-13.0) (p<0.05). The mOS for patients with solitary HCC was 40 months (95% CI 15.0-64.9), for patients with multifocal HCC, it was 10 months (95% CI 2.9-17.1) (p<0.05). Patients with preoperative AFP <107 IU/ml had an mOS of 32 months (95% CI 20.0-43.9), but patients with preoperative AFP levels ≥107 IU/ml had an mOS of 6 months (95% CI 0.0-12.8) (p<0.01). Patients with NLR ≤1.81 had an mOS of 48 months (95% CI 26.5-69.5), while patients with NLR >1.81 had an mOS of 11 months (95% CI 8.2-13.8) (p=0.02). The study revealed that laboratory indicators such as PLR, ALRI, and ANRI were statistically insignificant as independent prognostic indicators for HCC patient survival and were not informative for predicting HCC patient survival. Conclusions. Pre-therapy AFP, NLR, number of nodules, age, APRI, and type of therapy are prognostic indicators that influence 1-year overall survival in patients with HCC and can be used for predicting the survival of HCC patients.