Venozs insults. Klīniskais gadījums. Literatūras apskats.

Abstract

Pētnieciskā darba tēma: “Antikoagulantu terapijas efektivitātes salīdzinājums cerebrālas venozas trombozes ārstēšanā. Literatūras apskats. Klīniskais gadījums.” Pētnieciskā darba aktualitāte: Cerebrāla venoza tromboze ir reta saslimšana, kas nereti tiek vēlīni diagnosticēta un ārstēta. Vēljoprojām nav vienisprātības par to kuru heparīna veidu labāk lietot – mazmolekulāro vai nefrakcionēto heparīnu. Kā arī aktuāls jautājums ir vai CVT terapijai ar TOAK ir pietiekami ieguvumi, lai attaisnotu to, ka TOAK ir finansiāli dārgāka izvēle par varfarīnu. Darba mērķis: Darba mērķis ir noskaidrot, kura no terapijām cerebrālas venozas trombozes ārstēšanā tiek uzskatīta par efektīvāku – antikoagulācija ar mazmolekuklāro heparīnu vai nefrakcionēto heparīnu, kā arī noskaidrot vai TOAK ir vienlīdz droša un efektīva terapija CVT ārstēšanā salīdzinot ar varfarīnu, kā arī prezentēt klīnisko gadījumu. Darba uzdevumi: 1) Noskaidrot kāda ir venozu insultu etioloģija, riska faktori, patoģenēze un ārstēšana. 2) Pārskatīt un izanalizēt pieejamos pētījumus, kur tiek salīdzināta mazmolekulārā heparīna un nefrakcionētā heparīna drošība un efektivitāte, kā arī varfarīna un TOAK terapijas efektivitāte. 3) Pārskatīt un izanalizēt pētījumus, kur tiek salīdzināta TOAK un varfarīna terapijas drošība un efektivitāte. 4) Izanalizēt pacienta klīnisko slimības vēsturi un ziņot par klīnisko gadījumu. Darba hipotēzes: 1) Antikoagulācija ar mazmolekulāro heparīnu ir efektīvāka un drošāka nekā antikoagulācija ar nefrakcionēto heparīnu cerebrālas venozas trombozes ārstēšanā. 2) TOAK ir vienlīdz droša un efektīva terapija CVT ārstēšanā salīdzinot ar varfarīnu. Darbā izmantojamās metodes: Argumentējošs literatūras apraksts, citu autoru atziņu sistematizēšana. Tika veikta arī pacienta klīniskās slimības vēstures retrospektīva analīze no RAKUS “Gaiļezers” arhīva, kur aprakstīta paciente ar CVT un sekojošiem simptomiem: galvassāpes un sensomotora afāzija. Klīniskajā gadījumā terapijā pielietots MMH un varfarīns ar sekojošu labu iznākumu. Secinājumi: Mazmolekulārais heparīns tiek uzskatīts pa drošāku un efektīvāku terapiju venoza insulta ārstēšanā. TOAK ir vienlīdz droša un efektīva terapija CVT ārstēšanā salīdzinot ar varfarīnu. Gan MMH, gan varfarīns klīniskajā gadījumā no RAKUS “Gaiļezers” arhīva izrādījās droša un efektīva terapijas izvēle CVT ārstēšanā un garantēja labu ārstēšanas rezultātu.

Research topic: “Comparison of the effectiveness of anticoagulant therapy in the treatment of cerebral venous thrombosis. Literature review. Case report.” Topicality of research work: Cerebral venous thrombosis is a rare condition that is often diagnosed and treated late. There is still no consensus on which type of heparin is better to use - low molecular weight or unfractionated heparin. Also, an ongoing question is whether treatment of CVT with direct oral anticoagulants has sufficient benefits to justify direct oral anticoagulants being a more expensive option than warfarin. Aim of the study: To find out which of the therapies in the treatment of cerebral venous thrombosis is considered more effective - anticoagulation with low molecular weight heparin or unfractionated heparin, as well as to find out whether DOAK (direct oral anticoagulants) is an equally safe and effective therapy in the treatment of CVT compared to warfarin, as well as to present a clinical case. Tasks: 1) To find out the etiology, risk factors, pathogenesis and treatment of venous strokes. 2) To review and analyze available studies comparing the safety and efficiancy of low molecular weight heparin and unfractionated heparin. 3) To review and analyze studies comparing the safety and efficiancy of DOAC and warfarin therapy. 4) Analyze the patient's clinical medical history and report a clinical case. Hypothesis: 1) Anticoagulation with low molecular weight heparin is more effective and safer than anticoagulation with unfractionated heparin in the treatment of cerebral venous thrombosis. 2) DOAC is an equally safe and effective therapy in the treatment of CVT compared to warfarin. Methods: Argumentative description of literature, systematization of findings of other authors. A retrospective analysis of the patient's clinical medical history from the RAKUS "Gailezers" archive was also performed, where a patient with CVT with the following symptoms was described: headache and sensomotor aphasia. In the clinical case, MMH and warfarin were used in therapy with a subsequent good outcome. Conclusions: Low molecular weight heparin is considered a safer and more effective therapy in the treatment of venous stroke. TOAK is an equally safe and effective therapy in the treatment of CVT compared to warfarin. Both MMH and warfarin in the clinical case from the RAKUS "Gailezers" archive proved to be a safe and effective choice of therapy in the treatment of CVT and guaranteed a good treatment result.