Parasuicīdu biežuma un riska faktoru izvērtējums depresijas un šizofrēnijas pacientu vidū, kas stacionēti VSIA RPNC ambulatorajā centrā ar stacionāru 'Pārdaugava' 12. nodaļā

Abstract

Garīgas slimības tiek uzskatītas par riska faktoru suicidālai uzvedībai. Tādēļ bija svarīgi novērtēt pašnāvības mēģinājumu biežumu un to ietekmējošos riska faktorus depresijas un šizofrēnijas pacientiem. Tika izveidota aptaujas anketa ar 21 jautājumu, kas tika balstīti uz Interpersonālo Psiholoģijas teoriju. Jautājumi tika sadalīti 3 lielās riska faktoru grupās: nepiepildīta piederības izjūta, sevis uztveršana par apgrūtinājumu apkārtējiem, iegūta spēja veikt letālu paškaitējumu. Pacienti tika aptaujāti Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centra (RPNC) Ambulatorajā centrā ar stacionāru “Pārdaugava” 12. nodaļā laika posmā no 2019. gada maija līdz decembrim. No 113 uzaicinātiem pacientiem 17 pacienti atteicās piedalīties pētījumā. No 96 pacientiem, kas piekrita dalībai, 50 bija šizofrēnijas (F20) pacienti un 46 pacienti ar rekurentiem depresīviem traucējumiem (F33). IBM SPSS tika izmatota datu statistiskai apstrādei. 31% (N=30) no visiem aptaujātajiem pacientiem bija veicis pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu vismaz vienu reizi dzīvē. Šizofrēnijas pacienti statistiski ievērojami biežāk veica pašnāvības mēģinājumus vai parasuicīdus (40%, N=20) nekā pacienti ar rekurentiem depresīviem traucējumiem (22%, N=10) (p=0.05). No tiem, kuri bija veikuši pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu, 70% (N=7) pacientu ar rekurentiem depresīviem traucējumiem to bija mēģinājuši vienu reizi, bet 30% (N=3) divas reizes, neviens no šiem pacientiem nebija veicis vairāk kā divus mēģinājumus. Savukārt no tiem šizofrēnijas pacientiem, kas bija veikuši pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu, 35% (N=7) bija to mēģinājuši vairāk kā divas reizes. Pētījumā tika apstiprināta statistiski nozīmīga saistība starp dzīves laikā piedzīvotām fiziskām sāpēm (operācijas, traumas, fiziska vardarbība u.c.) un pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu, apstiprinot pakāpeniski iegūtu spēju veikt letālu paškaitējumu kā nozīmīgu riska faktoru (p=0.001). Kā arī tika apstiprināta statistiski nozīmīga saistība starp sevis uztveršanu par apgrūtinājumu apkārtējiem un pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu (p=0.005). Secinot var teikt, ka šizofrēnijas pacienti biežāk izdara pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu un viņiem ir augstāks risks vairākiem (>2) mēģinājumiem. Sevis uztveršana par apgrūtinājumu un iegūta spēja letālam paškaitējumam apstiprinājās par pašnāvību mēģinājumu vai parasuicīdu riska faktoru. Turklāt, jo vairāk fizisku sāpju epizodes cilvēks dzīves laikā piedzīvojis, jo lielāks risks veikt pašnāvības mēģinājumu vai parasuicīdu.

Mental disorders are considered a risk factor for suicidal behaviour. Therefore, it was important to evaluate differences in frequency and associated risk factors between patients with major depressive disorder (MDD) and schizophrenia. In a study 21-question questionnaire was compiled based on the Interpersonal-Psychological Theory of Suicidal Behaviour. Questions were divided into 3 major risk factor groups: thwarted belongingness, perceived burdensomeness, and acquired capability for serious self-harm. 113 inpatients of subacute department of Riga Psychiatry and Narcology Centre`s Outpatient Centre “Pārdaugava” were invited to participate in the study between May and December 2019 of whom 17 – refused to participate, 96 were included in the study: 50 - with schizophrenia (F20) and 46 - with MDD (F33). IBM SPSS was used for statistical analysis. Results of the study showed that 31% (N=30) of patients had attempted suicide at least once in their lifetime. Patients with schizophrenia were significantly more likely to attempt suicide (40%, N=20) than patients with MDD (22%, N=10) (p=0.05): 70% (N=7) of patients with MDD attempted suicide once and 30% (N=3) twice whereas 35% (N=7) of patients with schizophrenia attempted suicide more than twice. The study found significant evidence of association between physical pain (surgery, trauma, physical abuse etc.) that patients experienced during lifetime and consequently became capable of serious self-harm (p=0.001) as well as perceived burdensomeness (p=0.09) and suicide attempt as an outcome. In conclusion, patients with schizophrenia are more likely to attempt suicide and are at higher risk for multiple (>2) attempts in their lifetime. Feeling as a burden to others proved to be a risk factor. Moreover, the more episodes involving physical pain these patients had, the more likely they were to attempt suicide.