Prevalance of Cardiomyopathies in Young Athletes in Latvia. A Pilot Study

Abstract

Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ar sekojošu nāvi ir visbiežākā kardiomiopātiju manifestācija ar prevalenci 0,6-6,2:100 000. Kardiomiopātijas ir sastopamas biežāk, kur vislielāko daļu sastāda hipertrofiska kardiomiopātija (1:500), kas ir visbiežāk novērojāmā kardiomiopātiju forma atlētiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Salīdzinot ar fizioloģiski veselu sirdi, hipertrofiskās kardiomiopātijas gadījumā novēro asimetriski patoloģisku pielāgošanos. Kardiomiopātiju diagnosticēšana atlētiem var būt apgrūtinoša, par cik sirds fizioloģiska pielāgošanās fiziskai slodzei var uzrādīt līdzīgus elektrokardiogrammas (EKG) rezultātus patoloģiskai. Atlētu skrīningam ir nozīmīga loma profesionālajā sportā visā pasaulē, kur tomēr ir novērojamas nelielas atšķirības ASV un Eiropas Savienības protokolos. Ir svarīgi sekot līdzi atlētiem, kuriem ir diagnosticēta kardiomiopātija, jo var būt nepieciešams pieņemt noteiktus klīniskus lēmumus par atlēta turpmāko sporta un ikdienas dzīvi, jo nediagnosticēta vai nepareizi sekota līdzi, šī patoloģija var novest pie pēkšņas sirds apstāšanās.

Sudden cardiac arrest with subsequent death is the most common presenting manifestation of the cardiomyopathies with 0,6 to 6,2 people per 100 000 experiencing this event. The cardiomyopathies are more common with 1 in 500 having hypertrophic cardiomyopathy, which is found more often in athletes than when comparing to the general population. It is characterized by asymmetric pathological adaptation when compared to a healthy physiologically adapted heart. Diagnosing cardiomyopathies is troublesome in the athletic population, where physiologic adaptation can have similar ECG findings as pathological ones. Pre-participation screening is of vital importance and is a recognized part of professional sports teams around the world with slight differences in testing protocol between the EU and US. Proper management of an individual with a diagnosed cardiomyopathy is of equal importance as tough clinical decisions need to be made to safeguard the person’s life as misdiagnosing or mismanaging the diagnosis can lead to injury or death.