Zarnu mikrobioma loma patoģenēzē iekaisīgām zarnu slimībām un terapijas iespējas.

Abstract

Iekaisīgās zarnu slimības ir hroniska kuņģa-zarnu trakta iekaisuma slimība, kas izraisa zarnu bojājumus. Daudzfaktoru etioloģija, kas ietver vides un saimniekorganisma jutības faktoru kombināciju, kas izraisa saimnieka un mikrobu zarnu mijiedarbības traucējumus. Iepriekš ir aprakstīta baktēriju pārmērīga augšana un disbioze, palielināta zarnu barjeras caurlaidība un izmainītas iekaisuma reakcijas pacientiem ar IZS. Šie notikumi izskaidro baktēriju vai to produktu luminālās translokācijas patoģenēzi asinīs, kas ir biežs IZS notikums, kas savukārt veicina ilgstošu iekaisuma reakciju šiem pacientiem. Mērķis. Pašreizējā literatūras apskata mērķis ir sniegt pārskatu par pētījumiem, kas analizē zarnu mikrobiomu disfunkcijas savienojumus iekaisīgo zarnu slimību patoģenēzē. Turklāt literatūras pārskats pēta uz mikrobiomu balstītas ārstēšanas pieejas iekaisīgu zarnu slimību gadījumā. Uzdevumi: 1. Izpētīt zarnu mikrobiomu, kādi faktori ietekme. 2. Noskaidrot, vai pastāv saistība starp disbiozi un iekaisīgām zarnu slimībām. 3. Aprakstīt zarnu mikrobiotas saistību ar iekaisīgām zarnu slimībām. 4. Aprakstīt mikroorganismus, kas saistīti ar IZS patoģenēzi. 5. Aprakstīt uz mikrobiomu balstītu ārstēšanas pieeju izpēti IZS gadījumā. Metodes. Šajā darbā izmantots literatūras apskats, apkopojot un analizējot datus no klīniskām grāmatām un zinātniskām publikācijām par zarnu mikrobiomu un iekaisīgām zarnu slimībām. Uzsvars tika likts uz jaunāko literatūru, dodot priekšroku pēdējo gadu, 2010.-2022. gada, publikācijām, galvenokārt no 2015.– 2022. gadam. Tika izmantotas recenzētas un zinātniskas datu bāzes, piemēram, PubMed, ScienceDirect. Secinājums. Zarnu traktā ir 500-1000 baktēriju sugām (phyla). 4 galvenās - Firmicutes, Bacteroidetes, Proteobacteria un Actinobacteria. Ir zināms, ka IZS pacientiem ir samazināts Furmicutes un palielināts Bacteroidetes daudzums.

Background. Inflammatory bowel disease is a chronic inflammatory disease of the gastrointestinal tract that causes intestinal damage. A multifactorial etiology involving a combination of environmental and host susceptibility factors leading to disruption of host-microbial gut interactions. Bacterial overgrowth and dysbiosis, increased intestinal barrier permeability, and altered inflammatory responses have been previously described in patients with IBD. These events explain the pathogenesis of luminal translocation of bacteria or their products into the blood, a frequent event in IBD, which in turn contributes to a sustained inflammatory response in these patients. Aim. The aim of the current literature review is to provide an overview on studies that analyses the connections of gut microbiome dysfunction in the pathogenesis of inflammatory bowel disease. Further the literature review investigates microbiome-based treatment approaches in case of inflammatory bowel disease. Methods. Used in this work is a literature review by gathering and analyzing data from clinical books and scientific publications on gut microbiome and inflammatory bowel disease. Focus was directed on more recently published literature by preferring publications of recent years, 2010-2022, mainly from 2015-2021. Peer reviewed and scientific databases such as, PubMed, ScienceDirect were used. Objectives. 1. Investigate what is gut microbiome, what factors influence it. 2. To find out if there is a relationship between dysbiosis and inflammatory bowel diseases. 3. To describe the association of gut microbiota with inflammatory bowel disease. 4. To describe the microorganisms associated with the pathogenesis of IBD. 5. To describe the investigation of microbiome-based treatment approaches in IBD. Conclusion. There are 500-1000 bacterial species (phyla) in the intestinal tract. 4 main - Firmicutes, Bacteroidetes, Proteobacteria and Actinobacteria. It is known that Furmicutes are reduced and Bacteroidetes are increased in IBD patients.