Hemadsorbcijas ietekme uz septiskā šoka pacientu iznākumu

Abstract

Aktualitāte: Sepse un septisks šoks ir viens no vadošajiem nāves iemesliem pasaulē, katru gadu nogalinot vismaz 5 300 000 cilvēku. Asins filtrācijas metodes ir attīstījušās un ir viena no daudzsolojošākajām metodēm septiskā šoka terapijā. Mērķis: izvērtēt hemadsorbentu ietekmi uz septiskā šoka pacientu iznākumu. Metodes: Monocentrisks, restrospektīvs, randomizēts, kontrolēts klīniskais pētījums, kas veikts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvas terapijas nodaļās. 100 pacienti, kas terapijā saņēmuši terapiju ar Oxiris PrismaFlex CRRT hemofiltru vai Oxiris PrismaFlex kopā ar CytoSorb hemadsorbentu, tika iekļauti šajā pētījumā. 86 pacienti atbilda kritērijiem (44 Oxiris grupā, 42 Oxiris+CytoSorb grupā). 28 pacienti bija stacionēti kardioreanimācijas nodaļā pēc sirds ķirurģiskās operācijas, 58 pacienti stacionēti vispārējā intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā ar dažādas ne-kardiālas etioloģijas septisku šoku. Mirstība, stacionēšanas laiks, laiks intensīvās terapijas nodaļā un hemadsorbentu terapijas ilgums tika primāri izvērtēti. Rezultāti: Mirstība bija ausgtāka Oxiris+CytoSorb grupā (52.38% (22 no 42)), Oxiris grupā (34.10% (no 44)). Kardioķirurģijas grupā mirstība bija zemāka (32.14% (9 no 28)) nekā ne-kardioķirurģijas grupā (48,28%(22no 42)). Stacionēšanas laiks, intensīvajā terapijā pavadītais laiks un hemadsorbentu terapijas laiks bija statistiski nenozīmīgs (p>0.05), netika atrasta asociācija starp etioloģisko septiskā šoka izsaucēju un stacionēšanas laiku, intensīvajā terapijā pavadīto laiku un hemadsorbentu terapijas pielietošanas laiku. Salīdzinot Oxiris grupu pret Oxiris+CytoSorb grupu, var redzēt, ka stacionēšanas laiks bija gandrīz identisks (Oxiris 37.52±3.35, p=<.001; Oxiris+Cytosorb 38.36±4.03, p=.005). Intensīvajā terapijā pavadītais laiks bija īsāks Oxiris+CytoSorb grupā (16.83±2.38, p=<.001) nekā Oxiris grupā (23.11±2.53, p=<.001). Tāpat Oxiris+CytoSorb grupā bija īsāks hemadsorbentu terapijas laiks nekā Oxiris grupā (Oxiris+Cytosorb 7.40±0.79, p=.001; Oxiris 9.00±0.70, p=.037). Kopumā no 86 pacientiem izdzīvoja 49 pacienti (56.98%) – 20 Oxiris grupā, 29 pacienti Oxiris+CytoSorb grupā. Šiem pacientiem stacionēšanas laiks arī bija gandrīz identisks (Oxiris 37.52 ±3.35, p, <.001; Oxiris+CytoSorb 38,36 ±4,03, p .005). Intensīvajā terapijā pavadītais laiks (Oxiris 24.59±3.70. p=<.001; Oxiris+Cytosorb 15.50±2.76; p=.005) un hemadsorbentu terapijas ilgums (Oxiris 8.69±.092; p=.029; Oxiris+Cytosorb 6.85±1.03; p=<.001) bija īsāks Oxiris+CytoSorb grupā. Secinājumi: Oxiris+CytoSorb tika biežāk pielietots pacientiem Kardioreanimācijas nodaļā, kamēr Oxiris monoterapijā biežāk tika pielietots vispārējā intensīvās terapijas nodaļā. Pacienti, kas terapijā saņēma Oxiris+CytoSorb kombināciju, ātrāk atguva normālas nieru funkcijas un klīniski tika stablizēti ātrāk (īsāks laiks intensīvajā terapijā un zemāks atpakaļuzņemšanas laiks) Hemadosrbentu terapijas ilgums bija lielāks Oxiris grupā. Mirstība bija augstāka Oxiri

Background: Sepsis and septic shock is one of the leading causes of death worldwide accounting for more than 5.3 million deaths annually. Blood purification methods have been developed and are one of the most promising in septic shock treatment. Objective: determine hemoadsorbent effect on the outcome of patients with septic shock Methods: Mono-center, retrospective study in patients with septic shock treated with Oxiris PrismaFlex CRRT hemofiltration or combining CRRT Oxiris PrismaFlex with CytoSorb. 86 patients met the criteria to be included in this research (44 Oxiris group, 42 Oxiris+Cytosorb group). 28 patients (32.6%) were cardiac surgery patients, 58 (67.4%) non-cardiac. Mortality, in hospital time, ICU time, duration of hemoadsorbent therapy were primarily evaluated. Results: Mortality rate was higher in Oxiris+Cytosorb group (52.38% (22 of 42) Oxiris group (34.10% (15 of 44)). Cardiac surgery group (32.14% (9 of 28)) had a lower mortality rate than non-cardiac group (48.28% (28 of 58)). In hospital time was almost identical (Oxiris 37.52±3.35, p=<.001; Oxiris+Cytosorb 38.36±4.03, p=.005). ICU time (Oxiris 23.11±2.53, p=<.001; Oxiris+Cytosorb 16.83±2.38, p=<.001), duration of hemoadsorbent therapy (Oxiris 9.00±0.70, p=.037; Oxiris+Cytosorb 7.40±0.79, p=.001) was shorter in Oxiris+Cytosorb group but displayed asymptomatic significance in cardiac surgery vs non-cardiac group (p>.05). 29 Oxiris group patients survived against Oxiris+Cytosorb 20 patients. ICU time (Oxiris 24.59±3.70. p=<.001; Oxiris+Cytosorb 15.50±2.76; p=.005), duration of hemoadsorbent therapy (Oxiris 8.69±.092; p=.029; Oxiris+Cytosorb 6.85±1.03; p=<.001) was shorter in Oxiris+Cytosorb group. Conclusions: Oxiris+Cytosorb adjunctive modalities rate were higher in cardiac patients/CICU, but Oxiris in non-cardiac/General ICU Patients treated with Oxiris+CytoSorb were clinically stabilized and regained normal kidney function faster (lower ICU and readmission time) Duration of adjunctive therapy was longer in Oxiris group Mortality was higher in Oxiris+CytoSorb group In hospital time was not affected by the choice of adjunctive therapy