Darba vides radītā pesticīdu ekspozīcijas saistība ar Parkinsona slimības attīstību

Abstract

Ievads: šobrīd pesticīdi ir viens no aktuālākājiem jautājumiem Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē. Neskatoties uz daudzu kaitīgo pesticīdu izmantošanas ierobežojošām regulām ES, tās turpina ražot un pārdot valstīm ārpus ES. Šobrīd viens no galvenajiem ES mērķiem ir klimata pārmaiņas un ekosistēmu uzturēšana. Pesticīdi saglabājas vidē ilgu laiku, un var turpināt ietekmēt biodaudzveidību, pārtiku un visu dzīvo organismu veselību. Atsaucoties uz 2022. gada “Pesticide Atlas”, katru gadu tiek konstatētas 385 miljoni ar pesticīdiem saistītas saindēšanās globāli, kurām visvairāk ir pakļauti lauku teritorijās dzīvojošie un it īpaši laukos strādājošie cilvēki. Parkinsona slimības prevalence populācijā ar katru gadu tikai aug, uz 2019. gadu pēc WHO datiem 8.5 miljonus cilvēkus skar šī slimība, pēdējo 25 gadu laikā slimnieku skaits ir dubultojies. Ilgstoši tiek pētīta saistība starp cilvēku pesticīdu ekspozīju un tās ietekmi uz viņu veselību, un viena no biežākām saistībām ir tieši to ietekme uz neiroloģisko veselību un Parkinsona slimības attīstību. Darba mērķis: izpētīt un aprakstīt darba vides radītās pesticīdu ekspozījas ietekmi uz darbinieku neiroloģisko veselību. Pētīt pieejamās publikācijas par šo tēmu un apkopot, vai tiešām pastāv statistiska korelācija ar aroda ekspozīciju pesticīdiem un risku dzīves laikā attīstīties Parkinsona slimībai. Metodes: retrospektīvs aprakstošs pētījums, zinātnisko publikāciju apskats. Pētījumā izmantotas publikācijas angļu valodā no datubāzēm Elsevier, Pubmed, ScienceDirect, BMJ Journals, Oxford Academic, Cochrane Library, Wiley Online Library, tika izmantots arī PRIMO meklēšanas rīks. Meklēšana tiek veikta pēc atslēgas vārdiem: Pesticides and occupational work exposure, pesticides, toxicology of pesticides, pesticides and Parkinsons disease, Parkinsons disease. Literatūras aprakstā tiks iekļauti pētijumi no 2009. gada līdz 2020.gadam. Rezultāti: pētījumu apkopošanas rezultātā un teorijas izpētes laikā, vairākkārt tika apstiprināts, ka ne tikai darba vide, kurā ir pesticīdi, ietekmē darbinieku risku, bet arī konkrēts darba pienākums ar pesticīdiem. Būtiski risku ietekmē arī ekspozīcijas ilgums, darbs ar pesticīdiem, kas ilgst vairāk par 10 gadiem, paaugstina risku. Atbildēt uz jautājumu, kādi konkrēti pesticīdi ietekmē Parkinsona slimības attīstību ir grūti, izvertēt to praktiski nav iespējams, jo darba apstākļos tiek pielietoti pesticīdu kokteiļi. Kamēr visā pasaulē nebūs vienlīdzīgu pesticīdu izmantošanas un ražošanas regulācijas likumu, tikmēr Parkinsona slimība atradīsies arodslimību sarakstā, un ik gadu augs saslimušo skaits. Secinājumi: lielāka daļa pētījumu apstiprina to, kā darba vides radītā pesticīdu ekspozīja, būtiski paaugstina Parkinsona slimības attīstības risku. Vislielākais risks uz Parkinsona slimības attīstību ir darbiniekiem, kas nodarbojas ar pesticīdu sajaukšanu un iepildīšanu iekārtās, kā arī tiem, kuri strādā ar pesticīdiem vairāk par 10 gadiem.

Introduction: Currently, pesticides are one of the most pressing issues in the European Union (EU) and the world. Despite restrictive regulations on the use of many harmful pesticides in the EU, they continue to be produced and sold to countries outside the EU. Currently, one of the main objectives of the EU is climate change and ecosystem maintenance. Pesticides persist in the environment for a long time and can continue to affect biodiversity, food and the health of all living organisms. Referring to the 2022 "Pesticide Atlas", 385 million pesticide-related poisonings are detected every year globally, to which people living in rural areas and especially those working in rural areas are most exposed. The prevalence of Parkinson's disease in the population grows every year, according to WHO data, 8.5 million people were affected by this disease in 2019, and the number of patients has doubled in the last 25 years. The relationship between human pesticide exposure and its effects on their health has been studied for a long time, and one of the frequent links is their effect on neurological health and the development of Parkinson's disease. The aim: to investigate and describe the effects of pesticide exposure caused by occupation and the work environment on the future neurological health of employees. The aim was to study the available publications on this topic and to summarize whether there is a statistical correlation with occupational exposure to pesticides and the lifetime risk of developing Parkinson's disease. Methods: literature review of scientific publications. The research used publications in English from the databases Elsevier, Pubmed, ScienceDirect, BMJ Journals, Oxford Academic, Cochrane Library, Wiley Online Library, PRIMO search tool was also used. The search is performed using the key words: Pesticides and occupational work exposure, pesticides, toxicology of pesticides, pesticides and Parkinsons disease, Parkinsons disease. The literature description will include studies from 2009 to 2020. Results: In total, it is possible to conclude that the majority of studies confirm how pesticide exposure caused by the work environment significantly increases the risk of developing Parkinson's disease. As a result of the compilation of studies and during the research of the theory, it was repeatedly confirmed that not only the work environment which includes pesticides affects the risk of workers, but also the specific work duty with pesticides. The greatest risk of developing Parkinson's disease is in workers involved in mixing and filling pesticides into equipment. The duration of exposure also significantly affects the risk, work with pesticides lasting more than 10 years, increases the risk. It is difficult to answer the question of which specific pesticides affect the development of Parkinson's disease, it is practically impossible to evaluate it, because cocktails of pesticides are used in working conditions. Until there are equal l