Stāvkrēsla ietekme uz plaukstas temperatūru, ilgstoši strādājot pie datora

Abstract

Ievads. Ikdienā pieaugot laikam, kas tiek pavadīts pie datora, aktualizējas ergonomisku palīglīdzekļu pielietošana. Ilgstošam sēdošam darbam raksturīgs muskuloskeletālo saslimšanu pieaugums, samazināta mikrocirkulācija perifēros audos un orgānos, kā arī hipotermija ekstremitāšu distālajās daļās. Stāvēšana sēdēšanas vietā potenciāli varētu samazināt statisko noslodzi uz muskuloskeletālo sistēmu, tādējādi samazinot plaukstas hipotermijas attīstību. Darba mērķis. Noskaidrot, vai stāvkrēsla izmantošana datorkrēsla vietā, ilgstoši strādājot pie datora, samazina plaukstas temperatūras kritumu. Materiāls un metodes. Pieciem veseliem brīvprātīgajiem cilvēkiem, kontrolētos vides apstākļos, tika lūgts veikt 3 stundas ilgu darbu pie datora, pirmajā mērījuma dienā izmantojot stāvkrēslu, savukārt, otrajā – standarta ofisa datorkrēslu. Ik katras 15 minūtes ar augstas izšķirspējas termokameru ICI ETI 7320 Pro tika uzņemtas termogrāfiskas bildes, kurās kā intereses zona tika analizēta labās plaukstas piektā pirksta dorsālā virsma. Iegūtie attēli tika analizēti ar specializētu programmu IR Flash Medical Version 12 2.14.14.16. Datu analīze tika veikta MS Excel un IBM SPSS Statistics datorprogrammās. Rezultāti. Pēc trīs stundu ilga darba pie datora, tika novērots, ka, izmantojot stāvkrēslu, plaukstas temperatūras kritums bija straujāks. Vidēji, plaukstas temperatūra mērījuma beigās, izmantojot stāvkrēslu, bija 16 °C, savukārt, izmantojot standarta ofisa datorkrēslu, tie bija 19 °C. Abos mērījuma modeļos tika novērota cieša negatīva korelācija starp laiku un plaukstas temperatūru. Stāvkrēsla gadījumā Spīrmana korelācijas koeficients rs bija – 0,996 (p<0,01), bet izmantojot datorkrēslu, rs bija – 0,986 (p<0,01). Mann-Whitney U testa p vērtība bija 0,158, kas norāda uz statistiski nozīmīgas atšķirības trūkumu starp stāvkrēsla un datorkrēsla efektiem uz plaukstas temperatūras izmaiņām. Secinājumi. Stāvkrēsla izmantošana klasiskā datorkrēsla vietā nesamazina plaukstas atdzišanu ilgstoša darba apstākļos. Lielāks temperatūras kritums stāvkrēsla izmantošanas laikā varētu tikt saistīts ar plecu joslas un kakla nervu un asinsvadu saspiedumu ieslīpas rumpja pozīcijas, kakla un augšdelma nelielas fleksijas dēļ. Ir jāturpina pētījumi ar lielāku dalībnieku skaitu un citiem ergonomiskiem pilnveidojumiem, lai atrastu risinājumu, kas vismazāk izraisītu plaukstas temperatūras kritumu ilgstoša darba apstākļos.

Introduction. Along with the increase in computer usage, the need for ergonomic adaptations becomes actualized. Prolonged seated work results in static loading, which has been associated with the development of musculoskeletal disorders, decline of microcirculation in extremities and organs, as well as wrist hypothermia. Standing while working on a computer may improve static and dynamic aspects of working posture therefore preventing wrist hypothermia. The aim of this work. To determine the temperature changes of the wrist skin for volunteers who have been working on a computer while using a standard office chair and a standing chair. Material and methods. Five volunteers participated in this study. Participants were asked to work on a computer for 3 hours. The test was repeated two times on different days changing the seat type: a standard office chair or a standing chair. Skin surface temperature of the right wrist was measured every 15 minutes by high resolution medical digital infrared camera (ICI ETI 7320 Pro) in controlled environmental conditions. Data statistical analysis was done by IBM SPSS Statistics program. Results. After 3 hours of the trial, temperature lowered more when a standing chair was used. On average, the temperature dropped to 16 degrees when a standing chair was used, while use of a standard office chair caused the temperature drop to 19 degrees. A strong negative correlation with time was found in both scenarios: while sitting on a standard office chair (Spearman’s correlation coefficient rs= -0.986, p<0.01) and while using a standing chair (rs= -0.996, p<0.01). Mann Whitney U test significance was 0.158 which leads to the conclusion that there is no statistical difference in using standard office or standing chair. Conclusions. Using a standing chair does not reduce hand hypothermia compared to a standard office chair. A greater temperature drop during the use of a standing chair could be associated with a possible strain on the cervical spine and shoulder girdle muscles and compression of blood vessels and nerves due to oblique standing. Other ergonomic designs or work organization solutions should be tested in future studies to find the most effective way of minimizing detrimental effects of prolonged computer work on wrist hypothermia.