Neneirogēna un neirogēna urīnpūšļa disfunkcija bērna vecumā – literatūras apskats

Abstract

Pētnieciskā darba tēma: „ Neirogēna urīnpūšļa disfunkcijas konservatīvās ārstēšanas iespējas bērna vecumā - literatūras apskats ” Darba aktualitāte: Neirogēna urīnpūšļa disfunkcija var attīstīties jebkura nervu sistēmas līmeņa bojājuma rezultātā. Biežākais neirogēnas urīnpūšļa disfunkcijas cēlonis bērna vecumā ir mielodisplāzija, kas sevī iekļauj spina bifida, meningocēli, lipomielomeningocēli un mielomeningocēli. Citi cēloņi ir bērnu cerebrālā trieka, muguras smadzeņu traumas, iegurņa nervu bojājumi, galvas smadzeņu audzēji, demielinizācija (multiplā skleroze) u.c. Urīnpūšļa disfunkciju spina bifida gadījumā sastop 96% gadījumu, bet bērnu cerebrālās triekas gadījumā to sastop 58-70% gadījumu. Pirmajā dzīves gadā konservatīva ārstēšanas pieeja ir pirmā izvēle. Ārstēšanas galvenie mērķi ir urīnceļu infekciju profilakse, urīnceļu aizsargāšana, urīna saturēšanas sasniegšana atbilstošā vecumā un pēc iespējas labākas dzīves kvalitātes veicināšana. Terapijas metodes izvēle balstās uz disfunkcijas klīnisko ainu un tā katram pacientam ir ļoti individuāla. Konservatīva terapija iekļauj intermitējošo urīnpūšļa kateterizāciju, antimuskarīna, antiholinerģiskus medikamentus, alfa-adrenerģiskus antagonistus, botulīntoksīna-A injekcijas, neiromodulāciju. Nemainīgās incidences dēļ neirogēna urīnpūšļa terapija ir nemainīgi aktuāla un ir nepieciešams izvērtēt efektīvāko ārstēšanas ceļu šai problēmai. Darba mērķis: Balstoties uz jaunākajiem literatūras materiāliem, izpētīt neirogēnas urīnpūšļa disfunkcijas dažādu konservatīvo ārstēšanas metožu pielietošanas indikācijas un efektivitāti bērna vecumā Darba uzdevumi: • Izmantojot literatūras avotus, apkopot un izpētīt neirogēnas urīnpūšļa disfunkcijas konservatīvās ārstēšanas iespējas bērna vecumā. • Izanalizēt katras konservatīvās ārstēšanas metodes indikācijas, rezultātus (efektivitāti) un komplikācijas, balstoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pētījumiem • Veikt secinājumus – kādas konservatīvās ārstēšanas metodes tiek rekomendētas bērna vecumā Darba hipotēze: Literatūrā aprakstītās neirogēna urīnpūšļa konservatīvās ārstēšanas metodes ir pielietojamas arī bērna vecumā. Darbā izmantojamās metodes: Literatūras analīze un apkopošana, izmantojot primāros pētījumus par tēmu. Secinājumi: 1. Galvenais ārstēšanas mērķis ir samazināt urīnceļu bojājumu attīstību, pasargāt nieres un sasniegt vecumam atbilstošu urīna saturēšanu; 2. Tīrā intermitējošā kateterizācija ir urīna retences ārstēšanas pirmās izvēles metode, kas ir pielietojama bērniem no zīdaiņu vecuma; 3. Izvēles antimuskarīnais medikaments bērna vecumā ir oksibutinīns, kuru ir iespējams lietot jau no zīdaiņa vecuma; 4. Alfa-1 adrenerģisko antagonistu medikamenti bērniem ir labi panesami, taču nav efektīvi; 5. Botulīna toksīna A injekcijas bērniem ir efektīvas un rekomendējamas; 6. Transkutānā sakrālā elektroneirostimulācija ir efektīva ārstēšanas metode bērniem ar pāraktīvu urīnpūsli.

Research topic: "Possibilities of conservative treatment of neurogenic bladder dysfunction in children - literature review" Relevance of research work: Neurogenic bladder dysfunction can develop as a result of damage at any level of the nervous system. The most common cause of neurogenic bladder dysfunction in children is myelodysplasia, which includes spina bifida, meningocele, lipomyelomeningocele, and myelomeningocele. Other causes include cerebral palsy, spinal cord injuries, pelvic nerve damage, brain tumors, demyelination (multiple sclerosis), etc. Bladder dysfunction in spina bifida occurs in 96% of cases, in children with cerebral palsy in 58-70% of cases. In the first year of life, a conservative treatment approach is the first choice. The main goals of treatment are prevention of urinary tract infections, protection of the urinary tract, achievement of urine retention at an appropriate age and promotion of the best possible quality of life. The choice of the therapy method is based on the clinical picture of the dysfunction and is very individual for each patient. Conservative therapy includes intermittent bladder catheterization, antimuscarinic, anticholinergic medications, alpha-adrenergic antagonists, botulinum toxin-A injections, neuromodulation. Due to the constant incidence, the therapy of neurogenic bladder is constantly relevant and it is necessary to evaluate the most effective way of treatment for this problem. Aim of the study: Based on the latest literature, to study the indications and results of the application of various conservative treatment methods in the treatment of neurogenic bladder in children.

Tasks: • To summarize and explore conservative treatment options for neurogenic bladder in children using literature sources,. • To analyze the indications, results and complications of each conservative treatment method based on available scientific research • To draw conclusions - what conservative treatment methods are recommended at a child's age Hypothesis: The conservative treatment methods of neurogenic bladder described in the literature can also be used in children. Methods: Analysis and compilation of literature using primary research papers on the topic. Conclusions: 1. The main goal of pediatric neurogenic bladder dysfunction treatment is to reduce the development of urinary tract damage, protect the kidneys and achieve age-appropriate urine continence; 2. Clean intermittent catheterization is the first-choice method of urinary retention treatment, which can be used in children from infancy; 3. The antimuscarinic drug of choice for children is oxybutynin, which can be used from infancy; 4. Alpha-1 adrenergic antagonist medications are well tolerated in children, but not effective enough; 5. Botulinum toxin A injections for children are effective and recommended; 6. Transcutaneous sacral electroneurostimulation is an effective treatment method for children with overactive bladder.