Kardiovaskulāra riska un pēkšņas kardiālas nāves riska faktoru agrīna identifikācija veterānu sportistiem Latvijā

Abstract

Tēma: Kardiovaskulārā riska un pēkšņas kardiālas nāves riska faktoru agrīna identifikācija veterānu sportistiem Latvijā. Aktualitāte: Mūsdienās hronisko saslimšanu dēļ ir būtiski paaugstināts risks dažādiem ar veselību saistītiem nelabvēlīgiem notikumiem, kā, piemēram, paaugstinātas fiziskās slodzes dēļ – basketbola treniņš vai sporta sacensības, būtiski ietekmē sirds un kardiovaskulāro sistēmu. Veterānu sportā sportistiem ir būtiski apzināties un saprast savus riska faktorus, lai mazinātu risku un iespējamību pēkšņas kardiālas nāves notikumu attīstībai. Mērķis: noteikt un izvērtēt dažādus kardiovaskulārā riska faktorus, kā arī pēkšņas kardiālas nāves riska faktorus veterānu sportistiem Latvijā. Uzdevumi: 1. Veikt literatūras apskatu par doto tēmu. 2. Veikt interviju, aptaujājot veterānu sportistus. 3. Veikt elektrokardiogrammas pierakstu, veikt vitālo rādītāju (arteriālais asinsspiediens, pulss, skābekļa saturācija asinīs) mērījumus veterānu sportistiem paaugstinātas fiziskās slodzes laikā – sacensību/treniņu laikā. 4. Pēc tam veikt iegūto datu apstrādi, analīzi, izvērtēt un identificēt iespējamos riska faktorus, kā arī veikt secinājumus. Darba hipotēze/-es: Paaugstinātas fiziskās slodzes un dažādu hronisko saslimšanu dēļ, būtiski pieaug kardiovaskulāro un pēkšņas kardiālas nāves notikumu risks veterānu sportistiem Latvijā. Darbā izmantojamās metodes: literatūras apskats un analīze, intervija, vitālo rādītāju mērījumi, elektrokardiogrammas pieraksts. Datu statistiskā analīze un apstrāde tika veikta izmantojot datorprogrammas IBM SPSS Statistics v28.0.1.0 (142) un Microsoft Office Excel 365. Rezultāti: Pētījumā tika analizēti 54 veterānu sportisti, no tiem 9 sievietes un 45 vīrieši dažādās veterānu basketbola komandās Latvijā. Vidējais veterānu sportista vecums 64,4 gadi. Vidējais sportista augums 179,7 cm. Vidējā sportista ķermeņa masa 85,7 kg. Ķermeņa masas indekss 26,5. Vairākiem veterānu sportistiem ir dažādas hroniskas saslimšanas – ātriju fibrilācija gan paroksizmāla, gan pastāvīga forma, cukura diabēts, bronhiāla astma. Kopā 24% sportistu ir dažādas hroniskās saslimšanas. 13% veterānu sportistu šobrīd aktīvi smēķē, taču 39% sportistu iepriekš ir smēķējuši un šobrīd aktīvi to vairs nedara. Pēc pētījuma datiem, vidēji dienā veterānu sportisti lieto 2,6 alkohola vienības. Veterānu sportistiem ir 1. pakāpes (mērena) arteriālā hipertensija, kas uzrādās gan pirms treniņa, gan treniņa laikā, gan pēc treniņa. Sirdsdarbības frekvence ir normā pirms treniņa, taču treniņa laikā, atgūšanās periodā, gan arī pēc treniņa sportistiem tomēr saglabājas paātrināta sirdsdarbība – vidēji 88 reizes minūtē. Veterānu sportistiem pierakstot elektrokardiogrammu, 87% ir sinusa ritms, 11% atriju fibrilācija, 2% regulārs priekškambaru ritms, 9% supraventrikulāra ekstrasistolija, 15% ventrikulāra ekstrasistolija. 85% gadījumu reģistrē normālu QT intervāla garumu, 13% gadījumu sportistiem ir pagarināts QT intervāls, 2% gadījumu ir saīsināts QT intervāls.

Title: Early identification of cardiovascular risk and sudden cardiac death risk factors in veteran athletes in Latvia. Actuality: Today, due to chronic diseases, there is a significantly increased risk of various health-related adverse events, such as, for example, due to increased physical exertion - basketball training or sports competitions, significantly affects the heart and cardiovascular system. In veteran sports, it is essential for athletes to be aware of and understand their risk factors to reduce the risk and likelihood of sudden cardiac death events. Aim: to determine and evaluate various cardiovascular risk factors, as well as sudden cardiac death risk factors for veteran athletes in Latvia. Objectives: 1. Conduct a literature review on the given topic. 2. Conduct an interview by interviewing veteran athletes. 3. To record the electrocardiogram, to measure the vital indicators (arterial blood pressure, pulse, oxygen saturation in the blood) for veteran athletes during increased physical exertion - during competitions/training. 4. After that, process the obtained data, analyse, evaluate, and identify possible risk factors, as well as draw conclusions. Materials and methods: literature review and analysis, interview, vital signs measurements, electrocardiogram recording. Statistical analysis and processing of data was performed using computer programs SPSS and Microsoft Office Excel 365. Results: The study analyzed 54 veteran athletes, of which 9 were women and 45 were men in various veteran basketball teams in Latvia. The average age of a veteran athlete is 64.4 years. The average athlete's height is 179.7 cm. The average athlete's body weight is 85.7 kg. Body mass index 26.5. Several veteran athletes have various chronic illnesses - atrial fibrillation, both paroxysmal and permanent, diabetes, bronchial asthma. A total of 24% of athletes have various chronic diseases. 13% of veteran athletes are currently active smokers, but 39% of athletes have smoked in the past and are currently not actively smoking. According to research data, on average, veteran athletes consume 2.6 units of alcohol per day. Veteran athletes have grade 1 (moderate) arterial hypertension that occurs before, during, and after exercise. The heart rate is normal before training, but during training, during the recovery period, and after training, athletes still have an accelerated heart rate - an average of 88 times per minute. When recording an electrocardiogram in veteran athletes, 87% have sinus rhythm, 11% atrial fibrillation, 2% regular atrial rhythm, 9% supraventricular extrasystole, 15% ventricular extrasystole. During recovery, 1 athlete manages to register a paroxysm of nonsustained ventricular tachycardia. In 85% of cases, a normal length of the QT interval is registered, in 13% of cases, athletes have a prolonged QT interval, in 2% of cases, a shortened QT interval.