Aizkuņģa dziedzera vēzis: ķirurģiskās ārstēšanas prognostiskie faktori

Abstract

Aizkuņģa dziedzera vēzis ir onkoloģiska saslimšana ar pieaugošu saslimstību un ļoti zemiem dzīvildzes rādītājiem. Kā vienīgā radikālā ārstēšanas iespēja ir ķirurģiska audzēja rezekcija, pēc kuras lielākā daļa pacientu turpina saņemt terapiju. Lai precīzāk nozīmētu turpmāko terapiju pēcoperācijas periodā un uzlabotu pacientu dzīvildzi, tiek meklēti dažādi ķirurģiski prognostiskie faktori, kuru esamība varēs palīdzēt noteikt tālāko slimības gaitu un pieņemt pareizos lēmumus turpmākajā ārstēšanas taktikā.

Darba mērķis ir noskaidrot ļaundabīga aizkuņģa dziedzera vēža ķirurģiskās ārstēšanas prognostisko faktoru ietekmi uz kopējo izdzīvotību. Kā galvenie prognostiskie faktori tika izvēlēti Lymph node ratio jeb metastātisko limfmezglu pret visiem ekscidētajiem limfmezliem attiecība, rezekcijas līnijas, audzēja diferenciācijas pakāpe, audzēja stadija pēc TNM klasifikācijas, pacientu dzimums un vecums.

Pētījuma laikā tika apkopoti pacienti no multidisciplināro onkologu konsīliju lēmumiem, kas notikuši VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” un kuriem nozīmēta ķirurģiska aizkuņģa dziedzera audzēja terapija. No iegūto pacientu slimības vēsturēm tika iegūti analizējamie robežlielumi, no Slimību profilakses un kontroles centra – dati par pacientu dzīvības statusu. Iegūtie dati tika analizēti izmantojot IBM SPSS programmu.

Rezultāti: Pētījumā tika analizēt 51 pacients, no kuriem 40 pacientiem konstatēta adenokarcinoma, 11 pacientiem konstatēts neiroendokrīns tumors. Statistiski nozīmīga korelācija tika atrasta starp dzīvildzi un vecumu (p = 0,003), rezekcijas līniju statusu (p = 0,030), audzēja diferenciācijas pakāpi (p = <0,001), audzēja T stadiju (p = 0,005), audzēja N stadiju (p = 0,002), absolūto skaitu ar pozitīviem limfmezgliem uz audzēja metastātiskām šūnām (p = 0,012), LNR (p = 0,033), audzēja veidu: adenokarcinoma vs. NET (p = 0,036). Analizējot dzīvildzi izmantojot Cox proporcionālo draudu risku testu, tika novērots, ka statistiski nozīmīgi dzīvildzi ietekmēja vecums (p = 0,019), vai bija pozitīvas rezekcijas līnijas (p= <0,001), audzēja diferenciācijas pakāpe (p = 0,001). T stadija, N stadija, dzimums, kopējais ekscidēto limfmezglu skaits, pozitīvo ekcidēto limfmezglu skaits un tumora izmērs neietekmēja izdzīvotību. Pozitīvās rezekcijas līnijas būtiski palielināja nāves risku (p = <0,001, HR = 9.649, 95% CI 3,048 – 30,540), kā arī audzēja diferenciācijas pakāpe statistiski ticami ietekmēja izdzīvotību (p = 0,003, HR = 9,544, 24,507, 95% CI 1,394 – 44,996).

Secinājumi: Pacientu ar aizkuņģa dziedzera audzēju dzīvildzi pēc ķirurģiskas terapijas statistiki nozīmīgi ietekmēja LNR, rezekcijas līniju statuss un audzēja diferenciācijas pakāpe.

Pancreatic cancer is an overall increasing oncological disease with high mortality rate. Currently, the only radical treatment option is surgical tumor resection, after which most patients continue to receive therapy. Various surgical prognostic factors are being sought out to more accurately define the subsequent therapy in the postoperative period and improve patient survival rate.

The objective is to determine the influence of pancreatic cancer surgical treatment prognostic factors on patient survival. Lymph node ratio, the ratio of metastatic lymph nodes to all excised lymph nodes, lines of resection, degree of tumor differentiation, tumor parameters according to TNM classification, patients' gender and age were chosen as the main prognostic factors.

Patients were collected from the decisions of the councils of multidisciplinary oncologists, which took place at VSIA "Paula Stradiņš Clinical University Hospital" and who were prescribed surgical pancreatic tumor therapy. From the medical histories of the obtained patients, the analyzable values were obtained, from Slimību profilakses un kontroles centrs - data on the vital status of the patients. The obtained data was analyzed using the IBM SPSS program.

Results: 51 patients were analyzed in the study, of which adenocarcinoma was found in 40 patients, neuroendocrine tumor was found in 11 patients. A statistically significant correlation was found between survival and age (p = 0.003), resection line status (p = 0.030), tumor differentiation grade (p = <0.001), tumor T stage (p = 0.005), tumor N stage (p = 0.002), absolute number of positive lymph nodes on tumor metastatic cells (p = 0.012), LNR (p = 0.033), tumor type: adenocarcinoma vs. NET (p = 0.036). When analyzing survival using the Cox proportional hazards test, it was observed that survival was statistically significantly affected by age (p = 0.019), whether there were positive lines of resection (p = <0.001), the degree of tumor differentiation (p = 0.001). T stage, N stage, gender, total number of excised lymph nodes, number of positive excised lymph nodes, and tumor size did not influence survival. Positive resection lines significantly increased the risk of death (p = <0.001, HR = 9.649, 95% CI 3.048 – 30.540), and the degree of tumor differentiation had a statistically significant effect on survival (p = 0.003, HR = 9.544, 24.507, 95% CI 1.394 – 44,996).

Conclusions: Patients with LNR = 0 had a statistically significant higher survival compared to patients with an LNR value above 0. Patients with positive resection lines in the postoperative material had a lower survival than patients with negative resection lines. The lower the differentiation of the tumor, the lower the patients' survival.