THE EFFECT OF PHYSICAL ACTIVITIES ON BLOOD PRESSURE: A CROSS-SECTIONAL STUDY AMONG COMPETITIVE-LEVEL BASKETBALL PLAYERS AT THE MASTERS LEVEL

Abstract

Ievads. Pašreizējās Eiropas un Amerikas hipertensijas vadlīnijas iesaka regulāras fiziskās aktivitātes, taču parasti fiziskās aktivitātes nav pacientu pirmā izvēle asinsspiediena (AS) samazināšanas nolūkos, jo rodas bažas par sagaidāmo pretējo efektu. Tiek uzskatīts, ka pat augsti normāls asinsspiediens (sistoliskais (SAS) 130–139 mmHg un/vai diastoliskais (DAS) 85–89 mmHg) ietekmē nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku, taču vairākos pētījumos tiek ziņots gan par SAS, gan DAS pazemināšanos pēc fiziskajām aktivitātēm. Materiāli un metodes. Šķērsgriezuma pētījums tika veikts kā daļa no projekta, kas saistīts ar dzīvībai bīstamu klīnisku notikumu riska faktoru identificēšanu veterānu sportistiem. Pētījumā piedalījās 45 vīriešu basketbola veterāni no dažādiem Latvijas reģioniem laika posmā no 2022. gada maija līdz decembrim, kuri deva piekrišanu dalībai pētījumā. Visiem sportistiem tika lūgts aizpildīt anketu un tika veikti ķermeņa apkārtmēra mērījumi. Elektrokardiogrammas (EKG) pieraksts un asinsspiediena mērījumi tika reģistrēti pirms, treniņa laikā un pēc treniņa (60 minūšu ilgs basketbola treniņš). Dati tika analizēti ar IBM SPSS 28.0.1.1. Rezultāti. Vidējais vecums bija 66.96 gadi (SD=8.03) (diapazons 49-85 gadi), un vidējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija 26.88 kg/m2. Vidējais SAS un DAS miera stāvoklī un pēc treniņa liecina par AS samazināšanos pēc treniņa (146.69 mmHg (SD=11.72) un 98.20 mmHg (SD=11.43); 145.00 mmHg (SD=12.93) and 91.76 mmHg (SD=11.08), attiecīgi). Spēlētājiem ar paaugstinātu SAS >140mmHg (N=31) and DBP >90mmHg (N=36) bija vērojams vēl ievērojamāks samazinājums (152.2 mmHg (SD=9.59) un 102.61 mmHg (SD=7.18); 147.26 mmHg (SD=12.86) and 93.83 mmHg (SD=10.54), attiecīgi). Pastāv statistiski nozīmīgs DAS samazinājums (t=3.47, p=0.01), bet ne SAS (t=0.76, p=0.450), taču ciešāka korelācija attiecībā uz spēlētājiem ar paaugstinātu SAS (t=1.88, p=0.0.70) un DAS (t=4,80, p<0,01). Secinājumi. Fiziskajām aktivitātēm ir asinsspiedienu pazeminošs efekts attiecībā gan uz SAS, gan uz DAS, taču radot statistiski nozīmīgu atšķirību attiecībā uz DAS starp visiem spēlētājiem (p=0.01), izteiktāk spēlētājiem ar paaugstinātu DAS miera stāvoklī pirms slodzes (p<0.01).

Introduction. Current European and American hypertension guidelines recommend regular physical activity, but, commonly, physical activities are not first-line choice by patients in reducing blood pressure (BP), as they may be concerned about the opposite effect. Even high normal BP (systolic BP (SBP) 130-139mmHg and/or diastolic BP (DBP) 85-89mmHg) is considered to influence the risk of adverse cardiovascular events, but several studies have reported a decrease in SBP and DBP blood pressure after physical activity. Materials and Methods. A cross-sectional study was conducted as part of a project related to identifying risk factors for life-threatening clinical events in athletes at the master level. The study included 45 men’s basketball masters players from different regions of Latvia from May 2022 to December 2022 who consented to participate in the study. All athletes were asked to complete the questionnaire and body measurements were taken. Electrocardiogram (ECG) recordings and blood pressure measurements were registered before, during and after exercise (60 minutes of basketball training). Data were analyzed with IBM SPSS 27.0. Results. The mean age was 66.96 years (SD=8.03) (range 49-85 years), and the mean body mass index (BMI) was 26.88 kg/m2. The average SBP and DBP at rest and after exercise show a reduction in post-workout recordings (146.69mmHg (SD=11.72) and 98.20mmHg (SD=11.43); 145.00mmHg (SD=12.93) and 91.76mmHg (SD=11.08), respectively). Players with elevated SBP >140mmHg (N=31) and DBP >90mmHg (N=36) had an even more significant reduction (152.2 mmHg (SD=9.59) and 102.61mmHg (SD=7.18); 147.26 mmHg (SD=12.86) and 93.83mmHg (SD=10.54), respectively. There is a statistically significant reduction in DBP (t=3.47, p=0.01), but not in SBP (t=0.76, p=0.450), but a closer correlation for players with elevated SBP (t=1.88, p=0.0.70) and DBP (t=4.80, p<0.01). Conclusions. Aerobic exercises have a blood pressure lowering effect both for systolic and diastolic blood pressure, contributing a statistically significant difference for DBP for all players (p=0.01) and specifically for players with elevated DBP already before exercise (p<0.01).