SOCIAL SUPPORT AND POSTPARTUM DEPRESSION IN LATVIA

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistību starp sociālā atbalsta novērtējumu sievietēm Latvijā, sociodemogrāfiskajiem faktoriem un depresijas simptomu smagumu pēcdzemdību periodā. Šis bija šķērsgriezuma pētījums sievietēm, kas dzemdējušas pēdējo 2 gadu laikā. Pētījumā tika izmantota anonīma elektroniska aptaujas anketa, kas iekļāva jautājumus par sociodemogrāfiskajiem faktoriem, sociālā atbalsta novērtējumu skalā no 1 līdz 5 un Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu (EPDS), kas iekļauj 10 jautājumus par biežākajiem pēcdzemdību depresijas simptomiem. Kā robežvērtība iespējamai depresijas diagnozei tika izmantoti 11 punkti. Aptauja tika publicēta vairākos jauno māmiņu interneta forumos. No 200 dalībniecēm, 63 jeb 31.5% bija depresija balstoties uz EPDS. Tikai 17.5% no sievietēm bija lietojušas depresijas simptomu pašnovērtējuma skalu pēc dzemdībām, lai gan tas tiek rekomendēts visām sievietēm pēcdzemdību periodā. Precētām sievietēm depresija bija statistiski nozīmīgi retāk kā neprecētām sievietēm attiecībās un sievietēm bez attiecībām. Pārējiem sociodemogrāfiskajiem faktoriem nebija statistiski nozīmīga ietekme uz depresijas simptomiem. Sievietēm, kurām iepriekš nebija diagnosticēta depresija, bija izteikti zemāks EPDS rezultāts salīdzinot ar sievietēm, kurām iepriekš ir bijusi diagnosticēta depresija (Mediāna 7.5 (4.25-11.75;Q1-Q3) vs. 11.0 (5.5-17.0;Q1-Q3); p<0.05). EPDS punktu skaits bija izteikti lielāks sievietēm, kuras atbalstu no partnera, ģimenes un draugiem (p<0.001), un sava ginekologa (p=0.003) novērtēja kā nepietiekamu. Apmēram 70% sieviešu atzīmēja, ka atbalsts no veselības aprūpes speciālistiem pēcdzemdību periodā ir nepietiekams un ir saistīts ar depresijas simptomu smagumu. Kopumā Latvijā sievietes sociālo atbalstu novērtē labi, taču 30-45% sieviešu sociālā atbalsta faktori - finansiālais, emocionālais, kā arī sociālais atbalsts no apkārtējiem cilvēkiem, pasliktinājās pēc dzemdībām un tikai dažām sievietēm šie faktori uzlabojās. Sievietēm, kuras savu sociālo atbalstu novērtēja augstāk, bija zemāks EPDS punktu skaits.

The aim of this study was to find the association between perceived level of social support for women in Latvia, sociodemographic factors and depression symptom severity in postpartum period. A cross-sectional study of women who had given birth in the last 2 years was done using an online anonymous survey. The survey included questions about sociodemographic factors, rating of perceived social support on a scale from 1 to 5 and Edinburgh postpartum depression scale (EPDS), which includes 10 questions about most common postpartum depression symptoms. Cut-off score of 11 was used for major depression. The survey was published on different online parenting forums. From 200 participants, 63 (31.5%) had major depression based on the EPDS. Only 17.5% of all women have used a depression symptom self assessment score after birth. Married women had depression statistically significantly less than single women and women in relationships (p<0.05). Women who had not been diagnosed with depression previously, scored significantly less on the EPDS than women with previous depression (median score 7.5 (4.25-11.75;Q1-Q3) vs. 11.0 (5.5-17.0;Q1-Q3); p<0.05). Women who rated their social support higher scored lower on EPDS. Around 70% of women noted they need more support from their gynaecologist and other health care specialists. The EPDS score was significantly higher for women who rated their support as not enough from their partner, family and relatives, friends (p<0.001) and their Gynaecologist (p=0.003). Women in Latvia perceive their overall social support as good, but for 30-45% of women giving birth significantly negatively affected their social status and only a few women noted that their perceived social support had gotten better. Many women noted that their support from health care specialists is not enough and is associated with higher EPDS score. There is a statistically significant correlation between the EPDS score and Social support.