Iegurņa iekaisuma slimības gadījumu analīze Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā: prospektīvs kohortas pētījums

Abstract

Iegurņa iekaisuma slimība (IIS) ir patoloģija ar variablu klīnisko izpausmju spektru un izaicinošu diagnostiku. IIS ir saistīta ar nozīmīgu ilgtermiņa komplikāciju attīstības risku, kas negatīvi ietekmē pacienšu dzīves kvalitāti, kā arī rada slogu veselības aprūpes sistēmai. Lai mazinātu IIS izplatību un komplikācijas, ir jānodrošina efektīva seksuāli transmisīvo infekciju (STI) primārā, sekundārā un terciārā profilakse, kas Latvijā nav optimāla gan finansiālu, gan organizatorisku iemeslu dēļ. Šis ir prospektīvs kohortas pētījums, kas tika veikts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ”Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnikā no 2022. gada marta līdz decembrim ar mērķi analizēt IIS gadījumus, novērtējot ārstēšanas taktikas un ilgtermiņa komplikāciju profilakses principus, kā arī pacienšu līdzestību tiem. Pētījumā tika iekļautas 20 pacientes no RAKUS Ginekoloģijas klīnikas, kas tika stacionētās klīnikā ar iegurņa iekaisuma slimības spektra pamatdiagnozēm. Pētījuma dati tika iegūti no pacienšu medicīniskajām kartēm, kā arī interviju laikā ar pētījuma dalībniecēm – klātienē stacionēšanas laikā un telefoniski pēc izrakstīšanās no stacionāra – trīs mēnešus ilgā laika periodā. Galvenie pētījuma rezultāti – vairums pacienšu bija virs 25 gadu vecuma, dalībniecēm bija raksturīga smaga IIS gaita un tika novērots salīdzinoši zems diagnosticēto C. trachomatis un N. gonorrhoeae IIS gadījumu skaits. Vairākums pacienšu saņēma rekomendēto empīrisko antibakteriālo terapiju ar ceftriaksonu, doksiciklīnu un metronidazolu, bet ambulatoro terapiju ar doksiciklīnu un metronidazolu saņēma reti, kā arī kopējais terapijas ilgums nereti bija īsāks par 14 dienām. Visas IIS pacientes, kurām tika ordinēta ambulatorā antibakteriālā terapija, to pabeidza. Atkārtota STI testēšana pēc trīs mēnešiem tika rakstiski rekomendēta vienai no trīs pacientēm ar konstatētu hlamīdiju un/ vai gonokoku infekciju; paciente šo rekomendāciju neizpildīja. Rakstiskas rekomendācijas par partnera/-u STI testēšanu un ārstēšanu saņēma trīs pacientes; rekomendācijas izpildīja viena paciente. Pētījumā tiek secināts, ka lai gan IIS pacienšu aprūpē RAKUS Ginekoloģijas klīnikā tiek izvēlēta optimāla empīriskā antibakteriālā terapija, nereti novēro neatbilstīgu turpmākas ambulatorās antibakteriālās terapijas izvēli un ilgumu. Izrakstīšanas laikā no stacionāra pacientes ar IIS nesaņem pilnvērtīgas rekomendācijas par turpmāku epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu un slimības terciārās profilakses īstenošanu. Lai gan pacienšu vidū ir augsta līdzestība antibakteriālās terapijas kursa pabeigšanai saskaņā ar ārsta norādījumiem, citu IIS ilgtermiņa profilakses principu līdzestības novērtēšana ir apgrūtinoša sakarā ar ierobežotām stacionārā dotajām rekomendācijām.

Pelvic inflammatory disease (PID) is a pathology with a variable spectrum of clinical manifestations and challenging diagnosis. PID is associated with a significant risk of developing long-term complications that negatively affect patients' quality of life, as well as burdening the healthcare system. In order to reduce the prevalence and complications of PID, it is necessary to ensure effective primary, secondary and tertiary prevention of sexually transmitted infections (STI), which are not optimal in Latvia due to both financial and organizational reasons. This is a prospective cohort study that was conducted at the Gynecology Clinic of the Riga Eastern Clinical University Hospital (RECUH) from March to December, 2022, with the aim of analyzing PID cases, evaluating the principles of treatment strategy and prevention of long-term complications, as well as patient compliance. The study included 20 patients from RECUH Gynecology Clinic, who were hospitalized with the primary diagnosis of pelvic inflammatory disease spectrum. Research data were obtained from patients' medical records and during interviews with research participants - in person during hospitalization and by phone after discharge with a follow-up period of three months. The main results of the study: the majority of patients were over 25 years of age, the course of severe PID was typical, and a relatively low number of diagnosed C. trachomatis and N. gonorrhoeae PID cases were observed. The majority of patients received the recommended empiric antibacterial therapy with ceftriaxone, doxycycline and metronidazole, but outpatient therapy with doxycycline and metronidazole was rarely prescribed, and the duration of therapy was often less than 14 days. All PID patients to who outpatient antibacterial therapy was recommended completed it. Repeated STI testing after three months was recommended in writing for one of the three patients with established chlamydia and/ or gonococcal infection; the patient did not follow this recommendation. Three PID patients received written recommendations for STI testing and treatment of their partner(s); one patient adhered to the recommendation. Therefore, it can be concluded that even though optimal empiric antibacterial therapy is chosen for the treatment of PID patients at RECUH Gynecology clinic, inappropriate choice and duration of outpatient antibacterial therapy is often present. At the time of discharge, PID patients do not receive optimal recommendations on further adherence to epidemiological safety measures and principles of tertiary prevention of the disease. Although there is high adherence to the completion of the antibacterial therapy amongst PID patients, assessing compliance with further epidemiological measures is difficult due to limited recommendations provided as part of the inpatient care of the PID patients.