Zīdaiņu papilduztura ieviešanas tendences Latvijā

Abstract

Ievads. Vairākas autoritatīvas institūcijas pasaulē ir izstrādājušas vadlīnijas par atbilstošu papilduztura ieviešanu bērniem. Neatbilstoša papilduztura uzsākšana var palielināt vairāku slimību risku bērna dzīves laikā. Darba mērķis. Izpētīt, kādā zīdaiņa vecumā tiek uzsākta papilduztura ieviešana Latvijā un kādi ir pirmie produkti, cik ilgi Latvijā dzimušie bērni tiek ekskluzīvi zīdīti, vai vecāku izglītībai ir ietekme uz papilduztura ieviešanas praksi un vai papilduztura ieviešanas tendences Latvijā sakrīt ar pasaules vadošo veselības organizāciju rekomendācijām. Materiāli un metodes. Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā tika iekļauti 533 respondenti. Dati tika ievākti tiešsaistē, izmantojot Google veidlapas no 2023. gada 8. janvāra līdz 2023. gada 26. februārim. Pētījuma iekļaušanas kritēriji bija šādi: 1)jaunākais bērns ģimenē līdz piecu gadu vecumam, 2)jaunākajam bērnam ģimenē ir uzsākta papilduztura ieviešana, 3)bērns ir laikā dzimis. Datu ievākšanas rīkā tika iekļauti 23 jautājumi. Datu statistiskā analīze tika veikta ar SPSS 28. versiju. Rezultāti. 72,6% ģimeņu jaunākais bērns tika ekskluzīvi zīdīts jebkādu laika periodu, 28,2% - līdz 6 mēnešu vecumam. Respondenti ar augstāko izglītību biežāk izvēlējās bērnu ekskluzīvi zīdīt, salīdzinot ar respondentiem, kuriem bija zemāka izglītība (p=0,038). 32,46% ģimenēs bērna papilduzturu sāka ieviest 6 mēnešu vecumā. 85,8% pētījuma dalībnieku kā pirmo papilduztura produktu kategoriju ieviesa dārzeņus. 26,5% ģimeņu bērna maltītēm līdz gada vecumam pievienoja sāli, 7,8% pievienoja cukuru. Pētījuma dalībnieki ar augstāko izglītību mazāk pievienoja cukuru bērna maltītēm pirmā gada laikā (p=0,008). Līdz 1 gada vecumam 8,4% bija ieviesuši sēnes, 3,8% medu. 41,4% pirmā gada laikā lietoja tēju, 16,5% augļu sulas, 11,9% govs pienu. Augļu sulas vairāk uzturā ieviesa respondenti bez augstākās izglītības (p=0,047), tāpat kā tēju (p=0,036). 58,7% respondentu informāciju par papilduztura ieviešanu saņēma no ģimenes ārsta, 41,3% no populārzinātniskiem avotiem, 40,2% sekoja veselības organizāciju ieteikumiem. Respondenti ar augstāko izglītību biežāk informāciju par papilduzturu ieguva no veselības organizāciju rekomendācijām (p=0,003). Secinājumi.1.Pētījuma grupā pasaules vadošo veselības institūciju rekomendācijas par papilduztura ieviešanu zīdaiņiem tiek ievērotas daļēji, jo sešu mēnešu vecumā papilduztura ieviešanu uzsāk tikai trešdaļa ģimeņu. 2.Ekskluzīvu zīdīšanu līdz sešu mēnešu vecumam turpina 28,2%, ģimenu. 3.Ģimenes, kurās vecākiem ir augstākā izglītība, biežāk izvēlējās bērnu ekskluzīvi zīdīt, kā arī pirmā dzīves gada laikā mazāk pievienoja bērna uzturam cukuru, retāk pirms viena gada vecuma bērna uzturā ieviesa augļu sulas un tēju, kā arī informāciju par konkrēto tematu biežāk guva no pasaules veselības organizāciju sniegtajām rekomendācijām. 4.Novērojama tendence, ka ekskluzīvas zīdīšanas ilgums, sāls un cukura, kā arī dzērienu ieviešana bērnu uzturā Latvijā nesakrīt ar rekomendācijām.

Introduction. Many authoritative institutions have developed complementary feeding guidelines. The incorrect introduction of complementary feeding can increase the risk of many diseases during a child's life. Aim. To analyze at what age complementary feeding is started in Latvia, what are the first product categories, till what age infants are exclusively breastfed, what is the impact of parents’ education on complementary feeding and whether tendencies in Latvia meet the recommendations. Materials and methods. A cross-sectional study was conducted. An online survey using Google Forms was conducted from January 8, 2023, to February 26, 2023. Inclusion criteria were: 1)youngest child in the family five years old or younger, 2)complementary feeding is already started, 3)child born at term. 533 responses were included. The questionnaire included 23 questions. The obtained data were collected in Microsoft Office 365 Excel and data analysis was performed using IBM SPSS Statistics 28. Results. In 72,6% of the families, the child was exclusively breastfed for any period, 28,2% - until the age of 6 months. Higher education respondents chose exclusive breastfeeding more often than those without higher education (p=0.038). 32,46% of the families introduced complementary feeding at the age of 6 months. 85,8% of the participants chose vegetables as the first category of food. 26,5% added salt to infants' meals and 7,8% added sugar. Participants with higher education added sugar to their infant’s meals less often than those with less education (p=0,008). 8,4% of children received mushrooms in the first year of life and 3,8% received honey. 41,4% of families gave tea to their infants in the first year of life, 16,5% gave fruit juices, 11,9% cow’s milk. Parents with less than higher education introduced fruit juices (p=0.047) and tea (p=0.336) more often in the first year of life than parents with higher education. 58,7% of participants received information on complementary feeding from their general practitioner, 41,3% from popular science materials, 40,2% followed recommendations from healthcare organizations. Higher education participants chose to follow health organizations' recommendations more often than those with less education (p=0,003). Conclusions 1.Research participants partially followed the recommendations of leading health organizations, because only one-third of participants introduced complementary feeding at the age of six months. 2. 28,2% of families continued exclusive breastfeeding up to the age of 6 months. 3.Parents with higher education chose to exclusively breastfeed more often, added sugar to infant meals, and introduced fruit juices and tea less often before the age of one, and chose to follow the recommendations of healthcare organizations more often than participants with lower education. 4. Duration of exclusive breastfeeding and introduction of salt, sugar, and beverages did not meet the recommendations.