Medicīnas personāla psihiskās veselības rādītāju dinamika Covid-19 pandēmijas laikā

Abstract

Nosaukums: Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā. Mērķis: Analizēt klīniski nozīmīgas trauksmes simptomu dinamiku vidējā medicīnas personāla populācijā Latvijas veselības aprūpes iestādēs Covid-19 pandēmijas pirmā un otrā viļņa laika periodā. Aktualitāte: Covid-19 vīrusa radītā pandēmija globāli ir radījusi veselības sistēmai nopietnu izaicinājumu. Vidējais medicīnas personāls - māsas un ārsta palīgi - ir bieži vien pirmie, kas saskaras ar pacientiem un nodrošina nepieciešamo veselības aprūpi. Māsām ikdienā ir jāveic apjomīgs darba pienākumu skaits, bet līdz ar jaunatklāto Covid-19 vīrusa infekciju un pandēmijas izsludināšanu, darba apjoms, distress un slodze ir pieaugusi, kas var atstāt negatīvas sekas uz psihisko veselību. Literatūras avotos parādās informācija, ka Covid-19 pandēmijas ēnā pieaug trauksmes prevalence, it īpaši veselības aprūpē strādājošo vidū, kuri nodrošina aprūpi Covid-19 inficētiem pacientiem. Dati no Eiropas uzrāda, ka 43% darbinieku, kam bija tiešs kontakts ar Covid-19 pacientiem, ir augstāka smagas trauksmes prevalence, tieši māsu populācija uzrāda visaugstāko rezultātu - 27% salīdiznājumā ar ārstiem - 17%. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Pētnieciskā darba izstrādei tika izmantota datu bāze no Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas kvantitatīva longitudināla paneļdizaina pētījuma “Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību”. Darba izstrādei, no datu bāzē apkopotajiem datiem, tika atlasīti dati par vidējo medicīnas personālu - māsām un ārstu palīgiem - laika periodā 28.04.2020 - 02.06.2020. un 13.11.2021. - 18.02.2021., kas atbilst Covid-19 pirmajam un otrajam vilnim Latvijā. Pētījumā pirmā viļņa laikā piedalījās 381 dalībnieks, bet otrā - 112. Klīniski nozīmīgas trauksmes simptomu noteikšanai lietoja GAD-7 anketu un analizēja izmantojot references punktu skalu (GAD-7>10). Iegūto datu statiststiskajai analīzei tika pielietotas aprakstošās un atšķirību izvērtējošās analīzes metodes. Tika izmantots Hī-kvadrāta un Fišera eksaktais tests. Rezultātiem tika piemērots 95% ticamības intervāls un būtiskuma līmenis (p), kas ir mazāks par 0,05. Secinājumi: Tika novērota statistiski nozīmīga saistība starp klīnisku trauksmi un tādiem faktoriem kā smēķēšana un psihotropo substanču lietošana vairākas reizes nedēļā. Darba struktūra: Studenta pētnieciskais darbs ir strukturēts 4 nodaļās un 16 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms 54 lappuses, tajā skaitā 20 tabulas. Izmantoti 95 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda

Title: Dynamics of the impact of anxiety symptoms on middle medical personnel during the Covid-19 pandemic in Latvia. Objective: Analyze the dynamics of symptoms of clinically severe anxiety in the middle population of medical personnel in Latvian healthcare institutions during the first and second wave of the Covid-19 pandemic. Relevance: The pandemic caused by the Covid-19 virus has created a serious challenge for the health system globally. Medical staff - nurses and physician assistants - are often the first to come into contact with patients and provide the necessary health care. Nurses have to perform a large number of work duties on a daily basis, but with the newly discovered Covid-19 virus infection and the declaration of a pandemic, the amount of work, distress and workload has increased, which can have negative consequences on mental health. Recent research shows that the prevalence of anxiety is increasing in the shadow of the Covid-19 pandemic, especially among healthcare workers who provide care to patients infected with Covid-19. Data from Europe show that 43% of employees who had direct contact with Covid-19 patients, have a higher prevalence of severe anxiety, the nursing population that shows higher result - 27% compared to doctors - 17%. Study design: Cross-sectional study. Study methods: The database from the quantitative longitudinal panel design study "The impact of the Covid-19 crisis on the mental health of medical personnel" of the Psychosomatic Medicine and Psychotherapy Clinic of Riga Stradins University was used for the this research work. From the data collected in the database, data on the middle medical staff - nurses and medical assistants - in the period 28.04.2020 - 02.06.2020 were selected. and 13.11.2021. - 18.02.2021, which corresponds to the first and second waves of Covid-19 in Latvia. 381 participants participated in the study during the first wave, and 112 in the second. The GAD-7 questionnaire was used to determine clinically significant anxiety symptoms and analyzed using the reference point scale (GAD-7>10). Descriptive and difference analysis methods were used for the statistical analysis of the obtained data. Chi-square and Fisher's exact test were used. A 95% confidence interval and a significance level (p) of less than 0.05 were applied to the results. Results: Statistically significant relationship was made between clinical anxiety and factors such as smoking and the use of psychotropic substances. The student's research work is structured in 4 chapters and 16 subsections. The total volume of work is 54 pages, including 20 tables. 95 literary sources were used. Language: Latvian.