Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.

Abstract

Mērķi: Ģeneralizētas trauksmes simptomi bieži vien parādās jau agrīnā vecumā.[46] Pēc Covid-19 pandēmijas ir vērojama vispārēja pusaudžu trauksmes līmeņa paaugstināšanās, kas norāda uz pastiprinātas uzmanības nepieciešamību tieši šai vecuma grupai.[47] Vientulība ir arvien aktuālāka problēma mūsdienu sabiedrībā, tā var kavēt pusaudža sociālo izaugsmi un rezultātā atstāt nopietnu ietekmi uz fizisko un psihisko veselību.[22;35] Pētījumi liecina par divvirzienu saistību starp vientulību un ģeneralizētu trauksmi, attiecīgi, paaugstināts vientulības līmenis var izraisīt smagākus trauksmes simptomus, savukārt augstāks trauksmes līmenis var paredzēt augstāku vientulības līmeni.[31] Šī pētījuma mērķis bija noteikt ģeneralizētas trauksmes izplatību un ar to saistītos sociāli demogrāfiskos un akadēmiskos faktorus, noteikt vientulības izplatību un tās saistību ar ģeneralizētu trauksmi Ogres pilsētas vidusskolēnu populācijā. Metodes: Tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums Ogres pilsētas vidusskolēnu populācijā. Populācijas lielums: 465 skolēni. Vientulības līmeņa novērtēšanai tika izmantota UCLA vientulības skala un ģeneralizētas trauksmes līmeņa novērtēšanai - GAD-7 skala. Ogres pilsētas vidusskolās pētījuma ietvaros tika izdalītas papīra formāta anketas ar jautājumiem par skolēnu sociāli demogrāfiskajiem datiem, skolas kavējumu biežumu, izmaiņām klases kolektīvā pēdējā gada laikā un vidējiem vērtējumiem visos priekšmetos. Statistiskā analīze: IBM SPSS. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 360 dalībnieki (77,4% no kopējās populācijas) vecumā no 16-19 gadiem (vidējais vecums 16,83 ± 0,829). 58,3% respondentu (n = 210) bija sievietes, 39,4% (n = 142) bija vīrieši un 2,2% (n = 8) identificējās kā cits dzimums. Ģeneralizēta trauksme tika konstatēta 39,7% (n = 143) respondentiem un 15% (n = 54) no repondentiem tika konstatēts augsts ģeneralizētas trauksmes līmenis. Jaunāks vecums bija saistīts ar augstāku ģeneralizētas trauksmes līmeni (p = 0,012). Augstāks ģeneralizētas trauksmes līmenis tika saistīts ar sieviešu dzimumu (p < 0,001). Netika atrasta būtiska saikne starp ģeneralizētu trauksmi un klasi (p = 0,077); klases kolektīva izmaiņām pēdējā gada laikā (p = 0,255); skolas kavējumu biežums (p = 0,599) vai vidējo atzīme (p = 0,118). Vidēji augsta vientulības pakāpe tika novērota 22,8% (n = 82) respondentiem, bet augsta – 4,2% (n = 15) respondentiem. Starp vientulību un ģeneralizētu trauksmi bija statistiski nozīmīga pozitīva, mērena korelācija (p<0,001; r=0,432). Secinājumi: 39,7% vidusskolēnu tika konstatēts klīniski nozīmīgis ģeneralizētas trauksmes līmenis. Jaunāks vecums un sieviešu dzimums tika saistīts ar augstāku ģeneralizētas trauksmes līmeni. Netika atrasta saistība starp akadēmiskajiem faktoriem un ģeneralizētas trauksmes līmeni. 27% respondentu bija vidēji augsts vai augsts vientulības līmenis. Augstāks vientulības līmenis tika saistīts ar augstāku trauksmes līmeni.

Objectives: Anxiety frequently appears early in life and can interfere with a person’s day-to-day functioning for many years into adulthood.[46] There has been an incline in adolescent anxiety levels after the Covid-19 pandemic, suggesting there should be more focus on this vulnerable group[47]. Loneliness is a growing issue in modern society, especially for individuals entering adolescence. A student's social growth may be hindered by loneliness, which also has an impact on their physical and mental health.[22;35] Studies suggest a bi-directional effect between loneliness and anxiety, showing that increased social isolation can result in anxiety symptoms that are more severe, whereas higher anxiety levels can predict higher levels of perceived loneliness.[31] The aim of this study was to assess the prevalence of generalized anxiety and associated socio-demographic and academic factors among high school students, examine the frequency of loneliness in high school students and the correlation between loneliness levels and generalized anxiety. Methods: A quantitative cross-sectional study was conducted in the high school student population in the city of Ogre in Latvia (population size 465). UCLA Loneliness Scale was used for assessing loneliness levels and General Anxiety Disorder-7 (GAD-7) scale – for assessing anxiety levels. The paper-format questionnaire with questions about socio-demographic data, the frequency of school absences, changes in the class collective, and average grades was distributed in schools. Statistical analysis: IBM SPSS. Results: 360 participants (response rate 77,4%) aged 16-19 years (mean age 16,83 ± 0,829) participated in the study. 58,3% (n = 210) were females, 39,4% (n = 142) were males, and 2,2% (n = 8) identified as another gender. Prevalence of generalized anxiety was 39,7% (n = 143) and 15% (n = 54) of participants had displayed severe anxiety levels. Younger age was associated with more severe anxiety levels (p = 0,012). More severe anxiety levels were associated with the female gender (p < 0,001). No significant association between anxiety and class (p = 0,077); changes in the class collective (p = 0,255); frequency of school absences (p = 0,599) or average grade (p = 0,118) was found. A moderately high degree of loneliness was observed in 22,8% (n = 82) participants, and a high degree was observed in 4,2% (n = 15). There was a statistically significant positive moderate correlation (p<0,001; r=0,432) between loneliness and generalized anxiety. Conclusions: 39,7% of high school students have clinically significant symptoms of anxiety. Younger age and female gender are associated with more severe levels of anxiety. Academic factors are not associated with the prevalence and severity of anxiety. A total of 27% of participants had moderate to high levels of loneliness. Higher loneliness levels were associated with higher anxiety levels.