ENDOBRONHIĀLĀS KRIOTERAPIJAS PIELIETOŠANA AUDZĒJU ĀRSTĒŠANĀ

Abstract

Mērķi: Krioterapija (KRT) ir lokāla vai vispārēja zemas temperatūras izmantošana medicīnā. Visizplatītākā tā izmantošana attiecas uz audu veidojumu ablāciju, tostarp endobronhiālu audzēju ablāciju, kas pārstāv plašu bojājumu klāstu no gļotādas hiperplāzijas līdz plaušu vēzim. Pateicoties efektivitātei, daudzpusībai un drošībai, KRT kļūst arvien populārāka, lai gan joprojām ir maz pētījumu. Latvijā KRT tika ieviesta 2018. gadā, kas ļāva apkopot veikto procedūru efektivitāti un rezultātus 4 gadu periodā. Metodes: Šajā retrospektīvajā viena centra pētījumā tika iekļauti pacienti ar dažādas izcelsmes endobronhiāliem bojājumiem (SSK-10 diagnozes: C33, C34, C78.0, D14, D38.1). Pacientiem tika veikta datortomogrāfija un kombinēta rigida un/vai fibrobronhoskopija ar KRT, izmantojot ERBECRYO kriozondi. Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, pacienti tika iedalīti divās grupās – lokalizēta (L) un advancēta (A) slimība, pacienti ar plašu audzēja izplatību un/vai paredzamā KRT ieguvuma trūkumu tika izslēgti. Pārējiem pacientiem tika veiktas atkārtotas KRT procedūras un apsekošana ar novērtēšanu, izmantojot pielāgotus RECIST kritērijus (CR — pilnīga atbildes reakcija, PR — daļēja atbildes reakcija; PD — progresējoša slimība) un ECOG veiktspējas statusu. Datu apstrādei tika izmantota aprakstošā un analītiskā statistika (t-tests), analīze veikta ar SPSS programmatūru. Rezultāti: Laika posmā no 2018. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam tika atlasīti 99 pacienti. Pēc sākotnējā novērtējuma pētījumā tika iekļauti 33 atbilstoši pacienti. 70 % pētījuma dalībnieku bija vīrieši (n = 23), vidējais vecums – 64,5 ± 14,4 (24 - 84) gadi. Lielākajai daļai pacientu (n = 29) bija simptomi: aizdusa (76 %), klepus (64 %) vai hemoptīze (27 %). Daudziem simptomi bija kombinēti un pārklājās savā starpā (64 %). L grupā bija 16 pacienti (56 % plaušu vēzis, 44 % labdabīgi bojājumi) un 17 pacienti A grupā (76 % plaušu vēzis, 24 % sekundārs ļaundabīgs audzējs). Vidējais KRT procedūru skaits bija 2,5 ± 0,6 un vidējais novērošanas ilgums bija 9 mēneši. Abās grupās ECOG veiktspējas stāvoklis uzlabojās pēc KRT procedūras: no 0,8 ± 0,8 līdz 0,4 ± 0,6 (L) un no 1,9 ± 0,7 līdz 1,3 ± 0,6 (A) (p<0,001). L grupā 87,5 % pacientu bija CR un 12,5 % PR (p< 0,001), bet A grupā PR bija 76,5 % un PD 23,5 % (p< 0,001). Mazs komplikāciju skaits (n = 5). Diviem vidēji smagas komplikācijas: vidēji smaga intraoperatīva asiņošana, postoperatīvs hiperkapnisks stāvoklis. Pārējās – vieglas. Secinājumi: Iegūtie dati uzrāda labākus endobronhiālās KRT rezultātus fokālu labdabīgu audzēju ārstēšanā, kā arī lokālu karcinoīdu ablācijā, salīdzinot ar diseminēto plaušu vēzi. Plaši izplatītiem procesiem tiek izmantota kombinētā terapija. Nepieciešams turpināt un papildināt pētījumu ar lielāku pacientu izlases grupu, lai datu ticamība būtu augstāka.

Objectives: Cryotherapy (CRT) is the local or general use of low temperatures in medicine. The most prominent use refers to ablation of tissue lesions, including endobronchial tumors, which represent wide variety of lesions from mucosal hyperplasia to lung cancer. Due to efficiency, versatility and safety CRT gains popularity, albeit there is still poor scientific evidence. CRT is new for Latvia as it was introduced in 2018. That allowed us to summarize efficacy and outcomes of procedures performed over a 4-year period. Methods: This retrospective single-center study included patients with endobronchial lesions of different regions (ICD-10 diagnoses: C33, C34, C78.0, D14, D38.1). Patients underwent computed tomography (CT), rigid and/ or flexible bronchoscopy with CRT (ERBECRYO cryoprobe). Based on initial assessment patients were divided into two disease groups – localized (L) and advanced (A). Patients with an extensive tumor spread and/ or lack of predicted CRT benefit were excluded. The remaining patients had repeat CRT procedures. Follow-up with assessment using modified RECIST criteria (CR – complete response, PR – partial response; PD – progressing disease) and ECOG performance status. Descriptive and analytical statistics (t-test) were used for data processing were performed with SPSS software. Results: During the period from July 2018 to July 2022, 99 patients were selected, after initial assessment 33 eligible patients were included in the study. 70 % of study patients were male (n = 23), mean age was 64,5 ± 14,4 ( range 24 - 84) years. Majority of participants (n = 29) were symptomatic with dyspnoea (76 %), cough (64 %) or haemoptysis (27 %). Many patients had overlapping symptoms (64%). There were 16 patients in L group (56 % lung cancer, 44 % benign lesions) and 17 patients in A group (76 % lung cancer, 24 % secondary malignancy). Average number of CRT procedures was 2,5 ± 0,6. Mean duration of follow-up was 9 months. After CRT procedure ECOG performance status improved in both groups: from 0,8 ± 0,8 to 0,4 ± 0,6 (L); from 1,9 ± 0,7 to 1,3 ± 0,6 (A) (p< 0,001). In L group 87,5 % of patients had CR and 12,5 % had PR (p< 0.001), but in A group 76,5 % had PR and 23,5 % PD (p< 0,001). There were low number of complications (n = 5). Two moderate: moderate intraoperative bleeding, postoperative hypercapnic state. The rest were mild complications. Conclusion: The obtained data show better results of endobronchial CRT in treatment of local non-malignant tumors, as well as in the ablation of local carcinoids, compared to disseminated lung cancer. For widespread processes is used combined therapy. In order to obtain a higher level of reliability of the results, it is necessary to continue patient data collection.