Title: The impact of the COVID-19 pandemic on the regularity of physical activites and mental health in Latvian population
Other Titles: COVID-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu biežumu un garīgo veselību
Authors: Toms Jānis Eglītis
Oskars Kalējs
Kalvis Kaļva
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: COVID-19;fiziskās aktivitātes;garīgā veselība;COVID-19;physical activities;mental health
Issue Date: 2023
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Mērķis. Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi cilvēku nodarbošanos ar regulārām fiziskām aktivitātēm visā Pasaulē. Ir svarīgi noskaidrot indivīdu fizisko aktivitāšu paradumus, lai spētu prognozēt sabiedrības veselības līmeni pandēmijas noslēgumā. Pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas iedzīvotāju fizisko aktivitāšu biežumu dažādos pandēmijas laika posmos un izvērtēt viņu garīgās veselības stāvokli. Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs pētījums, aicinot Latvijas iedzīvotājus aizpildīt anonīmu elektronisku aptauju par saviem fizisko aktivitāšu paradumiem, kā arī "pacienta veslības aptauju - depresijas testu (PHQ-9)", lai novērtētu garīgās veselības stāvokli un izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā no 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada janvārim (abus mēnešus ieskaitot). Dati tika analizēti ar SPSS 23 programmatūru (aprēķinu pamatā izmantots Chi-Square un Kruskal Wallis tests). Rezultāti. Pētījumā piedalījās 400 Latvijas iedzīvotāji: 260 sievietes (65,0%) un 140 vīrieši (35,0%) ar vidējo vecumu 28,8 gadi (SD 11,8 gadi). 92 (23,0%) pētījuma dalībnieki fizisko aktivitāšu biežumu palielināja, 186 (46,5%) samazināja, bet 122 (33,5%) cilvēki turpināja būt tikpat fiziski aktīvi kā pirms pandēmijas sākuma. Depresijas simptomi netika apstiprināti 127 (31,8%) pētījuma dalībniekiem, no kuriem 53 (43,4%) turpināja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm tikpat bieži kā pirms pandēmijas, 46 (36,2%) samazināja, bet 28 (22,0%) palielināja fizisko aktivitāšu biežumu. Starp grupām bija statistiski nozīmīga atšķirība (P=0,009 TI 95%). Cilvēkiem, kuri veic neregulāras fiziskās aktivitātes, ir vislielākais risks (PHQ-9 = 11,4 punkti) attīstīties depresijai, salīdzinot ar tiem, kuri regulāri veic fiziskās aktivitātes vairāk kā 4 reizes nedēļā (PHQ-9 = 4,58 punkti) (P<0,001). Secinājumi. Vairāk kā viena trešdaļa pētījuma dalībnieku, kuri samazināja savu fizisko aktivitāšu biežumu, piedzīvoja vieglu līdz pat smagu depresiju. Ir nepieciešams meklēt citus veidus kā veicināt cilvēku iesaistīšanos regulārās fiziskās aktivitātēs pandēmijas apstākļos, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju garīgo veselību.
Objectives. The COVID-19 pandemic has had a significant impact on people’s ability to regularly engage in physical activity all around the world. It is important to clarify the habits of individuals’ physical activities to predict the level of public health at the end of the pandemic. The aim of this research was to determine the frequency of physical activities of Latvian citizens and to evaluate their mental health. Materials and Methods. Prospective study was conducted among citizens of Latvia who filled an anonymous electronic survey about their physical activities and Patient Health Questionnaire (PHQ-9) to evaluate their mental health during COVID-19 pandemic from April 2020 till January 2021. Data were analysed with SPSS 23 (Chi-Square test and Kruskal Wallis Test). Results. In research participated 400 citizens of Latvia: 260 women (65.0%) and 140 men (35.0%) with average age 28.8 years (SD 11.8 years). 92 (23.0%) of study participants increased their physical activity, 186 (46.5%) decreased, but 122 (33.5%) people continued to be physically active as before the pandemic. No symptoms of depression were found in 127 (31.8%) study participants of which 53 (43.4%) continued to engage in physical activities as before the pandemic, 46 (36.2%) decreased, but 28 (22.0%) increased their physical activity. There was a statistically significant difference between groups (P=0.009 CI 95%). People who do irregular physical activity have the greatest risk (PHQ-9 = 11.4 points) of developing depression compared with those who do regular physical activities more than 4 times a week (PHQ-9 = 4.58 points) (P<0.001). Conclusions. More than one-third of study participants who have reduced their physical activity experience depression from mild to severe form. It is necessary to look for further ways to encourage people to take part in regular physical activity in pandemic conditions to maintain a satisfactory level of Latvia society mental health.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:
File Description SizeFormat 
Medicinas_fakultate_MF_2023_Kalvis_Kalva_033688.pdfStudējošā pētnieciskais darbs522.99 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked
RSU ISC 2021_Kalvis_Kalva_3rd place_2021.pdfNoslēguma darba pielikums1.64 MBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked
ISC2021_Health-Abstracts_Kalvis Kaļva thesis.pdfNoslēguma darba pielikums110.38 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.