Overleju un onleju preparēšanas metožu salīdzinājums

Abstract

Darba nosaukums: Overleju un onleju preparēšanas metožu salīdzinājums. Mērķis: Iegūt ieskatu zoba preparēšanas metodēs netiešajām parciālajām sānu zobu adhēzīvajām restaurācijām un to atšķirībām, pamatojoties uz pieejamiem publicētiem pētījumiem un zinātnisko literatūru. Metodes: Zinātniskā literatūra tika meklēta datubāzēs PubMed, ClinicalKey, ScienceDirect, Wiley Online Library. Visa zinātniskā literatūra tika meklēta angļu valodā, izmantojot sekojošus atslēgas vārdus: “tooth onlay”, “tooth overlay”, “posterior tooth partial restorations”, “tooth preparation design”, “cusp coverage”, “fracture strength”, “composite material build-up”, dažādā secībā un kombinācijās. Rezultāti: Šajā literatūras pārskatā tika iekļauts 31 informācijas avots. Abiem restaurāciju variantiem ir vairākas kopīgas zobu preparēšanas īpašības. Zobu okluzālo un proksimālo virsmu preparēšana galvenokārt ir virzīta uz defektu likvidēšanu un visu stūru, kavitātes robežu noapaļošanu, nevis uz paralēlām sienām un asām pārejām no sienām uz kavitāšu grīdām. Zobu preparēšanai onlejām un overlejām nav vienas vadlīnijas, bet vairāku pētījumu autori iesaka sasniegt šādus lielumus, preparējot zobu: keramikas restaurāciju biezumam zobu rievu rajonos ir rekomendēts 1,5 mm minimālais biezums; rekomendēts zoba okluzālā isthmus platums ir 2 līdz 2,5 mm; ja vitālajam zobam paugura biezums ir mazāks par 2 mm, tad ir rekomendēts iekļaut šo pauguru preparātā; nevitālajiem zobiem minimālais pauguru biezums ir 3 mm, ja pauguru biezums ir mazāks, tie ir jāiekļauj preparātā. Secinājumi: Paša zoba preparēšana gan onlejām, gan overlejām ir diezgan līdzīga, būtiskākā atšķīrība ir, vai preparātā ir jāiekļauj visi zoba pauguri. Izvēloties restaurācijas veidu un zoba preparēšanas metodi, ir jāņem vērā kavitātes faktori, tādi kā interaksiālā dentīna daudzums; proksimālo atlikušo sienu un marginālo vaļņu apjoms; pulpas kameras jumta klātbūtne, attālums līdz tam; atlikušo pauguru sienu apjoms. Preparēšanas dizaini var atšķirties atkarībā no veselo zoba audu apjoma, un, pateicoties adhezīvajai cementēšanai, ir konservatīvāki.

Title: Comparison between overlay and onlay preparation techniques. Objective: Gain insight into tooth preparation techniques for indirect partial posterior adhesive restorations and their differences based on available published studies and scientific literature. Methods: Scientific literature was searched in PubMed, ClinicalKey, ScienceDirect, Wiley Online Library databases. All scientific literature was searched in English using the following keywords: “tooth onlay”, “tooth overlay”, “posterior tooth partial restorations”, “tooth preparation design”, “cusp coverage”, “fracture strength”, “composite material build -up", in different order and combinations. Results: This literature review included 31 sources of information. Both types of restorations share a number of common tooth preparation characteristics. The preparation of the occlusal and proximal surfaces of the teeth is mainly focused on the elimination of defects and the rounding of all corners, cavity edges, and not on parallel walls and sharp transitions from the walls to the cavity floors. There is no single guideline for tooth preparation for onlays and overlays, but the authors of several studies recommend achieving the following values when preparing a tooth: a minimum thickness of 1.5 mm is recommended for the thickness of ceramic restorations in the areas of the tooth grooves; the recommended width of the occlusal isthmus of the tooth is 2 to 2.5 mm; if the thickness of the cusp is less than 2 mm for the vital tooth, it is recommended to include this cusp in the preparation; for non-vital teeth, the minimum cusp thickness is 3 mm, if the cusp thickness is less, it must be included in the preparation. Conclusions: The preparation of the tooth itself is quite similar for both onlays and overlays, the main difference is whether all the cusps of the tooth should be included in the preparation. When choosing the type of restoration and the method of tooth preparation, cavity factors such as the amount of interaxial dentin; extent of proximal residual walls and marginal ridges; the presence of the roof of the pulp chamber, the distance to it; the extent of the remaining cusp walls, must be taken into account. Preparation designs may vary depending on the amount of intact tooth tissue and are more conservative due to adhesive cementation.