Temporomandibulārās locītavas disfunkcija - klīnika, diagnostika, ārstēšana

Abstract

Ievads: Temporomandibulārās locītavas disfunkcija ir muskuloskeletālu traucējumu kopums, kas skar temporomandibulāro locītavu, košļāšanas muskuļus un saistītās struktūras. Šis temats ir svarīgs, jo šādi traucējumi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem muskuloskeletālajiem traucējumiem, kas negatīvi ietekmē funkcionēšanu un pašsajūtu. Lai arī tā tiek uzskatīta par klīnisku diagnozi, bieži vien nepieciešamas radioloģiskas metodes pieņemtās diagnozes apstiprināšanai. Ārstēšanas iespējas ir ļoti daudzveidīgas, tomēr bieži vien tās atšķiras atkarībā no diagnozes.

Darba mērķis: Darba mērķis ir izanalizēt pieejamo literatūru un sniegt zobārstniecības speciālistiem aprakstu par temporomandibulārās locītavas disfunkcijas traucējumu klāstu, kā arī izveidot ieskatu par nonākšanu pie iespējamās diagnozes un rīcības metožu algoritmiem šādu problēmu ārstēšanā. Mērķa sasniegšanai nepieciešams aprakstīt temporomandibulārās locītavas anatomiju, kā arī disfunkcijas epidemioloģisko situāciju.

Metodes un materiāli: Pētījumā izmantoti Rīgas Stradiņa universitātes pieejamās elektroniskās datubāzes, attiecīgi Elsevier ClinicalKey, ProQuest, PubMed, Wiley, EBSCO, Cochrane, kā arī pieejamos Elsevier ScienceDirect un ResearchGate avotus no to pirmsākumiem līdz 2022. gada 15. decembrim, lietojot atslēgas vārdus - „temporomandibular”, „disorder”, „dysfunction”, „management”, „diagnosis”, „imaging”, „prevalence”, „epidemiology”.

Secinājumi: Plašā diagnožu klāsta dēļ, noteikt iespējamo diagnozi var būt sarežģīti, tādēļ balstoties uz literatūras apskatā ietvertajiem rakstiem tika izveidots shematisks algoritms, kas zobārstniecības speciālistam var sniegt ieskatu, kā nonākt pie iespējamās diagnozes. Svarīga ir anamnēzes ievākšana un fiziskā izmeklēšana, tomēr bieži vien nepieciešama radioloģiska izmeklēšana diagnozes apstiprināšanai. Līdzīgi diagnostikas shēmai, arī ārstēšanas iespējām tika izveidots shematisks algoritms. Ārstēšanu veic tikai gadījumos, kad ir novērojamas sāpes vai disfunkcija. Pieejamās ārstēšanas metodes ir neinvazīvas, minimāli invazīvas vai invazīvas, atkarībā no bojājuma dabas, nopietnības un plašuma.

Introduction: Temporomandibular disorders are comprised of multiple musculoskeletal disorders affecting the temporomandibular joint, masticatory muscles and surrounding structures. This topic is important because these disorders are one of the most prevalent of all musculoskeletal disorders. They negatively affect a person’s well-being and functioning abilities. Even though these disorders are diagnosed clinically, often there is a need for radiological examination for confirming the diagnosis. There are many available treatment options, however often times they vary based on the presumed diagnosis.

Aim of the study: The aim of this study is to analyse the available literature and offer dentistry specialists an overview of the many temporomandibular disorders, as well as, provide an insight into how a possible diagnosis is determined and what are the possible treatment modalities. To achieve this goal, first it is necessary to discuss temporomandibular joint anatomy and epidemiological situation of temporomandibular disorder.

Methods and materials: Databases available to Riga Stradins university will be used, namely Elsevier ClinicalKey, ProQuest, PubMed, Wiley, EBSCO, Cochrane, as well as, Elsevier ScienceDirect and ResearchGate resources from the oldest available until December 15th, 2022. Keywords used are „temporomandibular”, „disorder”, „dysfunction”, „management”, „diagnosis”, „imaging”, „prevalence” and „epidemiology”.

Conclusions: Because of the wide range of possible diagnoses it could be challenging to find the correct diagnosis, therefore a schematic algorithm was developed in this research based on included studies. This can help dentistry specialists get an insight how to come to the possible right diagnosis. Patient’s history and physical examination are important, however an additional radiographic examination ir required to confirm the diagnosis. Similarly to the diagnostic algorithm a treatment algorithm was developed. There is need for treatment only if pain or dysfunction is present. The available treatment possibilities can be non-invasive, minimally invasive or invasive, depending on the nature, size and severity of the problem.