Pilotpētījums par personalitātes struktūras ietekmi uz pacienta motivāciju Invisalign ārstēšanas laikā

Abstract

Ievads: Mūsdienās, mainoties estētikas standartiem, arvien vairāk pacientu izrāda interesi pret estētiskām ortodontiskām ārstēšanas iespējām ar līdzīgiem vai pat labākiem ārstēšanas rezultātiem. Tomēr, ārsta-ortodonta klīniskajā praksē ārstēšanas iznākumi ir stipri atkarīgi no pacienta iekšējas motivācijas, kas definē pacienta sadarbības līmeni ortodontiskās ārstēšanas laikā. Pacienta sadarbība ir atkarīga no ārējiem un iekšējiem faktoriem. Iekšējiem faktoriem jeb personalitātei ir izteikta ietekme uz pacienta uzvedību. Tomēr literatūrā šobrīd nav pietiekams pētījumu skaits, kas varētu apliecināt personalitātes faktoru ietekmi uz pacienta kooperācijas līmeni ortodontiskās ārstēšanas laikā ar Invisalign regulējošām kapem. Darba mērķis: Izpētīt saistību starp pacienta personalitātes struktūru un kooperācijas līmeni, izmantojot Invisalign sistēmas ortodontiskās regulējošās kapes. Metodes un materiāli: Pētījumā tika analizēti 22 pacientu dati (3 vīrieši, 19 sievietes, mediānas vecums 32.5 gadi), kuri šobrīd atrodas aktīvajā Invisalign ārstēšanā. Kontroles vizītes tika plānotas 6 un 12 mēnešus pēc terapijas uzsākšanas. Vizīšu laikā, pētījuma dalībnieki aizpildīja anketu par vispārējiem datiem un validētu “Big Five Inventory” anketas analogu latviešu valodā. Kooperācijas līmenis tika novērtēts balstoties uz kooperācijas anketu, kur tika analizēta kapju atbilstība zobu rindai un augšžokļa pirmo premolāru realizēta ekspansijas kustība. Premolāru ekspansijas analīze notika ar iTero Element Flex™ skeneru sistēmu, MyCadent un 3D Slicer programmatūram. Tika pielietoti neparametriskie datu analīzes testi. Rezultāti: 12 pacientiem (55%) bija konstatēts pietiekams kooperācijas līmenis, 10 pacientiem (45%) tika konstatēts nepietiekams kooperācijas līmenis. Abas grupas bija vienmērīgi sadalītas attiecībā uz IOTN DH (p=0.228) un IOTN AH (p=0.346) indeksiem. Pacientiem ar zemāku kooperācijas spēju konstatēja augstākas ballēs neirotisma struktūrā (p=0.04). Neirotisms korelēja ar vizīšu kavēšanas biežumu, kapes numuru neatbilstību ārstēšanas plānam, nespēju kontrolēt finansiālus izdevumus. Neirotisms negatīvi korelē ar realizētu augšžokļa pirmo premolāru ekspansijas kustību (r = -0.49, p < 0.05). Pacienti ar augstākiem ektraversijas līmeņiem biežāk izrādīja neapmierinājumu ar ārstēšanas gaitu un sliktāk ievēroja mutes dobuma higiēnu, 6 mēnešu kontroles vizītēs. Pacienti ar augstākiem apzinīguma līmeņiem, pozitīvi korelēja ar spēju kontrolēt finansiālus izdevumus un vecāku iesaistīšanos ārstēšanas procesā (6 un 12 mēnešu kontroles vizītēs). Atvērtība pieredzei uzrādīja pozitīvu korelāciju ar tieksmi informēt ģimeni par ārstēšanas uzsākšanu. Netika konstatēta statistiski nozīmīga korelācija ar citiem ārējiem motivācijas faktoriem. Secinājumi: Personalitātes struktūras analīze, izmantojot Liela Piecinieka anketu, spēj paredzēt pacienta sadarbības līmeni, ārstēšanas laikā ar ortodontiskām regulējošām kapem. Ir nepieciešami vairāki pētījumi ar lielākiem izlases apjomiem.

Introduction: Esthetic standards have been changing rapidly during the last few decades. Nowadays patients demand more esthetic orthodontic solutions with same or even better clinical outcomes. However, in orthodontic clinical practice an important role in success of the treatment plays patients’ inner motivation, which indicates patients’ cooperation level during the orthodontic treatment. Patient cooperation level can be affected by extrinsic and intrinsic motivational factors. Intrinsic factors – personality traits, play important role in patient behavior during treatment. However, there is a lack of literature to establish relationship between the personality factors of the patient and cooperation with the orthodontic Invisalign treatment. Objective: To assess the relationship between the personality traits of an adult patient and cooperation level for treatment with aligners. Methods and materials: This prospective evaluated 22 patients (3 males, 19 females, median age 32.5 years) who were in orthodontic treatment with Invisalign aligners. Assessments were performed at 6 months and 12 months of treatment. Assessment involved administration of a general data questionnaire. Patients personality traits were assessed through the validated Big Five Personality Inventory analogue test in the Latvian language. Cooperation level of the patients was evaluated by the cooperation questionnaire, clinical assessment of fitting of aligners to dental arches and comparison of the planned and achieved movements for the upper 1st premolar expansion. Premolar expansion was measured using iTero Element Flex™models, MyCadent and 3D Slicer software. Non-parametric tests were used for statistical analysis. Results: 12 patients (55%) were cooperative and 10 patients compliance level was considered insufficient. Both groups had similar results in IOTN DH (p=0.228) and IOTN AH (p=0.346) indices. Noncompliant patients had higher scores for neuroticism (p = 0.04). Neuroticism was associated with increased number of missed appointments, non-correspondence of the actual aligner number and planned aligner number, inability to control the financial level. The neuroticism level negatively correlated with the achieved movements of the upper premolars (r = - 0.49, p < 0.05). Higher scores in extraversion were associated with complaining about treatment at the 6 months control visit and worse hygiene scores. Higher scores in conscientiousness were associated with ability to control financial level and parents participation in treatment process (at 6 and 12 months control visits). Openness was positively correlated with desire to inform family about the start of the treatment. Neither of personality traits were correlated with other extrinsic motivation factors. Conclusion: Assessment of the personality traits by the Big Five Personality Inventory could be used for prediction of the patient’s cooperation during treatment with clear aligners. More studies are needed.