Orāla lichen planus un lihenoīdas reakcijas salīdzinājums

Abstract

Orāls lichen planus un lihenoīda reakcija ir salīdzinoši bieži sastopamas mutes gļotādas slimības. Orālo lichen planus var izraisīt vairāki etioloģiskie faktori, no kuriem visbiežākais ir stress, bet lihenoīdas reakcijas visbiežāk izraisa amalgamas restaurācijas un medikamenti. Klīniskas izpausmes, veidojuma formas un sūdzības abām slimībām var būt līdzīgas, taču orāls lichen planus parasti ir bilaterāls, bet lihenoīdas reakcijas ir unilaterālas un tām ir topogrāfiskā saistība ar zobu atjaunojošo materiālu vai cēloņsakarība ar medikamentiem kurus lieto pacients. Abām slimībām piemīt ļaundabīgas transformācijas risks, bet lihenoīdu reakcijām tas ir lielāks, kas ir ap 3%. Svarīgi pareizi diagnosticēt gan orālo lichen planus gan lihenoīdu reakciju, lai pareizi nozīmētu ārstēšanu. Diagnostikai bieži pietiek tikai ar ievākto anamnēzi un klīnisko izmeklēšanu, bet atsevišķos gadījumos arī ir nepieciešama biopsija, jo abām slimībām ir dažas histopatoloģiskās pazīmes, kas var atvieglot diagnozes uzstādīšanu. Ārstēšana abām slimībām arī atšķiras. Orālo lichen planus gadījumā ārstēšana ir atkarīga no slimības formas. Asimptomātiskas retikulāras formas gadījumā ārstēšana nav nepieciešama, un nepieciešamas tikai pacienta kontroles vizītes, bet simptomu vai citu formu gadījumos ārstēšana notiek galvenokārt ar lokāliem kortikosteroīdiem. Ja lokālie kortikosteorīdi nepalīdz, tad nozīmē terapiju ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem vai kalcineirīna inhibitoriem. Lihenoīdu reakciju ārstē ar etioloģisko faktoru novēršanu, kas parasti ir amalgamu saturošas restaurācijas maiņa uz citu materiālu, vai medikamenta atcelšana, kad tas ir iespējams. Ja etioloģiska faktora novēršana nav iespējama, tad ārstē tāpat kā orālo lichen planus, galvenokārt, ar lokāliem kortikosteroīdiem.

Oral lichen planus and lichenoid reaction are relatively common diseases of the oral mucosa. Oral lichen planus can be caused by several etiological factors, the most common of which is stress, but lichenoid reactions are most often caused by amalgam restorations and medications. The clinical manifestations, forms and complaints of both diseases may be similar, but oral lichen planus is usually bilateral, while lichenoid reactions are unilateral and have a topographical relationship with the restorative material of the tooth or a causal relationship with medications used by patient. Both diseases have a risk of malignant transformation, but it is higher for lichenoid reactions, which is around 3%. It is important to correctly diagnose oral lichen planus and lichenoid reaction to properly prescribe treatment. For diagnosis, only the collected anamnesis and clinical examination are often sufficient, but in some cases a biopsy is also necessary, since both diseases have some histopathological features that can facilitate the establishment of the diagnosis. The treatment of these diseases is also different. In the case of oral lichen planus, the treatment depends on the form of the disease. In the case of asymptomatic reticular form, no treatment is necessary and only follow-up visits are require, but in the cases of symptoms, treatment is mainly with topical corticosteroids. If topical corticosteroids do not help, then therapy with systemic corticosteroids or calcineurin inhibitors is indicated. A lichenoid reaction is treated by eliminating the etiological factors, which is usually changing the amalgam-containing restoration to another material or withdrawing the medication when possible. If prevention of an etiological factors is not possible, then it is treated in the same way as oral lichen planus, mainly with local corticosteroids.