Sejas mīksto audu simetrijas novērtējums Angle II klases pacientiem pēc ortognātiskās ķirurģijas, izmantojot trīsdimensiju stereofotogrammetriju

Abstract

Ortognātiskā ķirurģija ir vienīga metode, ar kuras palīdzību var ietekmēt pieauguša pacienta augšžokļa-apakšžokļa skeletālās nesakritības. Ir veikti vairāki pētījumi, lai noteiktu sejas cieto audu simetrijas izmaiņas Angle II klases pacientiem, tomēr mīksto audu izmaiņas nav plaši pētītas. Daudzos pētījumos ir izmantotas laterālās cefalogrammas, lai noteiktu sejas mīksto audu izmaiņas, bet stereofotogrammetrija nodrošina 3D attēla veidošanu, kas dod iespēju precīzi izpētīt izmaiņas pacienta sejā. Izmantotā metode ir literatūras apskats, raksti tika meklēti “PubMed” datu bāzē, kā arī tika izmantotas grāmatas. Darbā ir iekļauta 1 tabula, 5 attēli, 54 literatūras un informācijas avoti, kas ietver zinātnisko literatūru un rakstus. Darba mērķis: Veikt literatūras apskatu par sejas mīksto audu simetrijas izmaiņām Angle II klases pacientiem pēc ortognātiskās ķirurģijas, izmantojot trīsdimensiju stereofotogrammetriju. Darbā tika noskaidrots, ka sejas mīksto audu simetrijas izmaiņas pēc ortognātiskās ķirurģijas II klases pacientiem ir maz pētītas, it īpaši ar stereofotogrammetrijas palīdzību. Lielākoties ir pētītas sejas mīksto audu izmaiņas Angle III klases pacientiem, kas ir skaidrots ar izteiktāku sejas asimetriju. Tomēr no visas atrastās informācijas ir secināts, ka II klases pacientiem asimetrija ir novērota sejas apakšējā trešdaļā, kas izpaužas ar augšžokļa un/vai apakšžokļa novirzi uz sāniem (Chen et al., 2012). Pēc ortognātiskās ķirurģijas augšlūpas un apakšlūpas biezums samazinās, apakšlūpa pagarinās, bet augšlūpa saīsinās. Hiperdiverģentiem pacientiem pēc apakšžokļa pārvietojuma uz priekšu mīkstie audi zoda rajonā virzās uz priekšu un uz augšu (Aydil et al., 2012; Almukhtar et al., 2018). Mentolabiālā kroka un zoda mīkstie audi pēc ortognātiskās ķirurģijas korelē ar cieto audu izmaiņām aptuveni attiecībā 1:1. Tomēr cieto audu un apakšējas lūpas korelācija ir 0.5:1 (Almeida et al., 2011; Mobarak et al., 2001; Uppada et al., 2014). Stereofotogrammetrija ir zelta metode, lai novērtētu sejas mīksto audu izmaiņas (Chortrakarnkij et al., 2017; Ayaz et al., 2020; Plooij et al., 2009; Gibelli et al., 2018). Stereofotogrammetrija nodrošina augstu mīksto audu orientieru reproducējamību un uzticamību, ka arī precizitāti 1mm robežās (Baysal et al., 2016).

Orthognathic surgery is the only method that can affect maxillo-mandibular skeletal discrepancies in an adult patient. Several studies have been conducted to determine facial hard tissue symmetry changes in Angle II patients, however soft tissue changes have not been extensively studied. Many studies have used lateral cephalograms to detect facial soft tissue changes, but stereophotogrammetry provides a 3D image that allows precise examination of changes in the patient's face. The method used is a literature review, articles were searched in the "PubMed" database, and some books were also used. The research involves 1 table, 5 pictures and 54 references, including scientific books and articles. The purpose of the research: To make a literature review on the changes in facial soft tissue symmetry in Angle II patients after orthognathic surgery using three-dimensional stereophotogrammetry. In the research it was found that changes in facial soft tissue symmetry after orthognathic surgery in Class II patients have been little studied, especially with the help of stereophotogrammetry. Mostly, facial soft tissue changes have been studied in Class III patients, which is explained by more pronounced facial asymmetry. However, from all the information found, it has been concluded that in class II patients, asymmetry is observed on the lower third of the face, which is manifested by lateral deviation of the maxilla and/or mandible (Chen et al., 2012). After orthognathic surgery, the thickness of the upper and lower lip decreases, the lower lip lenghtens and the upper lip shortens. In hyperdivergent patients after the mandible is moved forward, the soft tissues in the chin area move forward and up (Aydil et al., 2012; Almukhtar et al., 2018). The mentolabial fold and chin soft tissues correlate with hard tissue changes in a 1:1 ratio. However, the correlation between hard tissue and lower lip is 0.5:1(Almeida et al., 2011; Mobarak et al., 2001; Uppada et al., 2014). Stereophotogrammetry is the gold method for assessing facial soft tissue changes (Chortrakarnkij et al., 2017, Ayaz et al.,2020; Plooij et al., 2009; Gibelli et al., 2018). Stereophotogrammetry provides high reproducibility and reliability of soft tissue landmarks, as well as accuracy within 1mm (Baysal et al., 2016).