Title: Demogrāfisko, sociāli ekonomisko un klīnisko faktoru ietekme uz arteriālās hipertensijas terapijas līdzestības līmeni Latvijas iedzīvotājiem.
Other Titles: The influence of demographic, social economic and clinical factors on the compliance level of arterial hypertension therapy in the population of Latvia.
Authors: Inga Urtāne
Ieva Janiša
Farmācijas fakultāte
Faculty of Pharmacy
Keywords: arteriālā hipertensija;līdzestība;medikamentu lietošanas neievērošana;līdzestību ietekmējošie faktori;Arterial hypertension;compliance;medication non-adherence;factors influencing adherence
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Pētnieciskais darbs “Demogrāfisko, sociāli ekonomisko un klīnisko faktoru ietekme uz arteriālās hipertensijas terapijas līdzestības līmeni Latvijas iedzīvotājiem” izstrādāts laika posmā no 2019. gada novembra līdz 2020. gada aprīlim. Ievads. Arteriālā hipertensija (AH) ir bieži izplatīta saslimšana visā pasaulē un Latvijā. Vidēji katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir AH. Slikti kontrolēta vai neārstēta hipertensija provocē pakāpeniskus un neatgriezeniskus iekšējo orgānu bojājumus, tā iemesla dēļ ir svarīgi jau savlaicīgi un efektīvi kontrolēt AH. Tomēr antihipertensīvo medikamentu neievērošana pacientu vidū rada nopietnas bažas efektīvai AH terapijas kontrolei. Mērķis. Novērtēt demogrāfisko, sociāli ekonomisko un klīnisko faktoru ietekmi uz AH pacientu terapijas līdzestības līmeni, kā arī identificēt biežākos iemeslus antihipertensīvo medikamentu neievērošanai un/vai to lietošanas pārtraukšanai. Materiāli un metodes. Kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījumā piedalījās 87 pacienti ar diagnosticētu AH. Lai novērtētu AH pacientu līdzestības līmeni, tika veikta pacientu klātienes, ambulatora, anonīma anketēšana, kā līdzestības noteicošais rīks tika izmantota Hill – Bone CHBPTS skala. Dati tika apstrādāti un analizēti sociālo zinātņu statistikas datu analīzes programmā IBM SPSS Statistics 26.0 un MS Exel. Rezultāti. Vidējais līdzestības līmenis, ko pacienti ieguva, izmantojot Hill – Bone CHBPTS skalu, bija 76,05% (SD±13,73). Kopējam AH pacientu līdzestības līmenim starp analizējamiem faktoriem tika iegūti statistiski nozīmīgi dati (p<0,05): 1) vecāks pacienta vecums pierādīja pozitīvu korelāciju ar līdzestības līmeni; 2) sieviešu dzimums pierādīja augstāku līdzestības līmeni AH terapijai; 3) nodarbinātiem AH pacientiem līdzestības līmenis ir ievērojami zemāks, nekā bezdarbniekiem; 4) zems finansiālais stāvoklis palielina pacientu līdzestības līmeni; 5) alkohola lietošana pierādīja pacienta samazinātu līdzestību AH terapijā; 6) asinsspiediena (AS) mērīšana pozitīvi ietekmē AH terapijas līdzestības līmeni; 7) blakus slimību esamība pierādīja pozitīvu ietekmi uz antihipertensīvo medikamentu lietošanu; 8) cukura diabēta (CD) slimnieku līdzestības līmenis medikamentu lietošanā ir augstāks par citām analizējamām grupām. Secinājumi. Demogrāfiskajiem, sociāli – ekonomiskajiem un klīniskajiem faktoriem ir nozīmīga ietekme uz AH pacientu terapijas līdzestības līmeni. Veselības aprūpes speciālistiem, tajā skaitā farmaceitiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība un izglītošana tieši šīm AH pacientu grupām, kuras parādīja zemāku līdzestības līmeni.
The study,, The influence of demographic, social economic and clinical factors on the compliance level of arterial hypertension therapy in the population of Latvia” was developed between November 2019 and April 2020. Introduction. Arterial hypertension (AH) is a common disease in the world and in Latvia. On average, every second person in Latvia has AH. Poorly controlled or untreated hypertension provokes gradual and irreversible damage to internal organs, which is why early, and effective control of AH is important. However, patients' lack of compliance with antihypertensive drugs is a major concern for effective control of AH therapy. The aim of this study. To assess the impact of demographic, socio-economic, and clinical factors on the level of treatment compliance in AH patients, as well as to identify common causes of non-compliance and / or discontinuation of antihypertensive medications. Material and Methods. In a quantitative cross-sectional study 87 patients participate as AH diagnosed. In order to assess the compliance of AH patients, anonymous patients were questioned face to face, outpatient and anonymous. Hill-Bone CHBPTS was used as a determinant of compliance. The data were processed and analysed in a social data statistics analysis program - IBM SPSS Statistics 26.0 and MS Excel. Results. The mean compliance level obtained by patients using the Hill - Bone CHBPTS scale was 76.05% (SD ± 13.73). Statistically significant data were obtained for the overall compliance rate of AH patients between the analysed factors (p<0.05): 1) older patient age showed a positive correlation with level of compliance; 2) females demonstrated higher levels of AH therapy; 3) occupational AH patients have a significantly lower compliance rate than unemployed; 4) low financial status increases patient compliance; 5) alcohol consumption demonstrated reduced compliance with AH therapy; 6) measuring blood pressure positively influences the level of AH therapy compliance; 7) the presence of co-morbidities has shown a positive effect on the use of antihypertensive drugs; 8) compliance level among patients with diabetes are analysed higher than in other groups. Conclusion. Demographic, socio-economic and clinical factors have a significant impact on the level of therapeutic compliance of AH patients. Healthcare professionals, including pharmacists, should pay more attention and education to these groups of AH patients who have shown lower levels of complicity.
Description: Farmācija
Pharmacy
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.