Atzīšanas prasības civilprocesā.

Abstract

Pēdējo gadu laikā tiesu praksē aktualizējies jautājums par atzīšanas jeb prejudiciālajām prasībām. Tiesību doktrīnā paskaidrots, ka atzīšanas prasību mērķis ir konstatēt juridiskas attiecības esamību (pozitīva atzīšanas prasība) vai neesamību (negatīva atzīšanas prasība). Prejudiciāla prasība vēsturiski sakņojās romiešu tiesību institūtā “provocatio ex lege diffamari”. Tiesu praksē ir izveidojusies situācija, ka atsevišķas atzīšanas prasības tiek pieļautas, bet citas noraidītas, kā arī pretrunas attiecībā uz atzīšanas prasībām tiesu praksē rodas starp dažādu instanču tiesām. Juridiskajā literatūrā daži autori uzskata, ka spēkā esošajā Civilprocesa likumā atzīšanas prasības institūts nav iekļauts, bet citi uzskata, ka civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, jo tādas tiesības izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Bez šaubām, jebkurai prasībai jābūt vērstai uz konkrēta tiesību aizskāruma novēršanu. Tomēr ir gadījumi, kad personas tiesības vēl nav traucētas, bet jau šobrīd pastāv pamatoti riski, ka tas notiks nākotnē. Piemēram, personai izraksta prettiesisku rēķinu, kas pats par sevi nenodibina parādsaistību, bet šāda rīcība provocē personu griezties tiesā sevis aizstāvēšanai. Ņemot vērā pretrunas tiesu praksē, šī pētījuma mērķis – izpētot atzīšanas prasības institūtu un izzinot tiesiskā regulējuma trūkumus, izstrādāt ieteikumus atzīšanas prasību tiesiskā regulējuma pilnveidei. Darba kopējais lappušu skaits: 70 lpp.

The matter of actions for a declaration or preliminary actions has become relevant in case law over the last years. The legal doctrine explains that the purpose of an action for a declaration is to establish the existence (action for a positive declaration) or non-existence (action for a negative declaration) of a legal relationship. The preliminary action is historically rooted in the Roman law institute “provocatio ex lege diffamari”. A situation has arisen in case law, where certain actions for a declaration are accepted, while others are rejected, as well as contradictions regarding actions for a declaration in case law arise between courts of different instances. In the legal literature, some authors consider that the current Civil Procedure Law does not include the action for a declaration institute, while others consider that the civil procedure regulation allows for both action for a positive and negative declaration, as such rights derive from Section 1 of the Civil Procedure Law and are based on the right to protection of their interests protected by law in court. Undoubtedly, any action must be aimed at remedying a certain impairment of a right. However, there are cases where a person's rights have not yet been violated, but there are already reasonable risks that this will happen in the future. For example, an illegal invoice is issued to a person, which does not establish a debt in itself, but such an action provokes a person to apply to the court to defend himself. In view of the contradictions in case law, the aim of this study is to develop recommendations for the improvement of the legal regulation on actions for a declaration after examination of the action for a declaration institute and identifying shortcomings in the legal framework. The total number of pages: 70 pages. Keywords: action for a declaration, civil procedure regulation, preliminary action, subject of action, existence of a legal relationship.