"Veselīgā dzīvesveida uzvedības pacientiem ar hipertensiju saistība ar medikamentozās terapijas līdzestības līmeni un veselībpratību"

Abstract

Pētnieciskais darbs “Veselīgā dzīvesveida uzvedības pacientiem ar hipertensiju saistība ar medikamentozās terapijas līdzestības līmeni un veselībpratību”. Darba izstrādes laiks – no 2019. gada augusta līdz 2020. aprīlim.Ievads: Viena no iespējamām kļūdām pētījumos, kuros tiek tieši noteikts medikamentozās terapijas līdzestības līmenis un asinsspiedienu pazeminošo medikamentu efektivitāte, ir veselīgā lietotāja efekts un veselīgais līdzestības efekts, kas būtu jānovērtē pirms pētījuma sākšanas. Augstāks līdzestības līmenis var tikt novērots pacientiem ar augstu medikamentozās terapijas līdzestības līmeni. Lai saprastu medikamentozās terapijas līdzestības patieso ietekmi uz terapijas rezultātu, ir jānovērtē, vai pastāv atšķirības starp līdzestības līmeni cilvēku grupā, kam ir veselīga uzvedība. Mērķis: Identificēt pacientu ar hipertensiju medikamentozās terapijas līdzestības līmeni ar Morisky MMAS-8 skalu un noteikt tā saistību ar pacienta veselīgā dzīvesveida uzvedību. Materiāli un metodes: Šis ir šķērsgriezuma pētījums, kuram nepieciešamie dati tika iegūti tiešsaistes aptaujā. Pētījumā piedalījās 169 dalībnieki, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un klīniski diagnosticētu hipertensiju. Līdzestības līmenis tika noteikts, izmantojot modificēto 8 punktu “Morisky” skalu (robežvērtība – 2). Atšķirības starp grupām ar dažādiem līdzestības un veselībpratības līmeņiem un veselīgā dzīvesveida uzvedības parametriem tika noteiktas, izmantojot IBM SPSS 23. Lai novērtētu atšķirību starp grupām, tika izmantots Hī kvadrāta tests ar statistiskās nozīmības līmeni 0,05. Rezultāti: Ir statistiski nozīmīga saistība starp augstu līdzestības līmeni (68,6% respondentu) un augstu veselībpratības līmeni (49,1%) (p=0,035). Statistiski ticama saistība ir starp medikamentozās terapijas līdzestības līmeni un tādiem veselīgā dzīvesveida parametriem kā smēķēšanas statuss, laiks, kas tiek pavadīts skatoties TV, fizisko aktivitāšu daudzums nedēļā, uztura bagātinātāju lietošana, vakcināciju un skrīningu testu veikšana. Statistiski nozīmīga saistība vērojama starp augstu medikamentozās terapijas līdzestības līmeni un grupu, kas vispār nepatērē alkoholu (p=0,01). Secinājumi: Pētāmajā populācijā nav atšķirības starp medikamentozās terapijas līdzestības līmeni un veselīgā dzīvesveida uzvedības parametriem, taču pastāv saistība starp augstu līdzestības līmeni un augstu veselībpratības līmeni.

Research “Relationship between medication adherence, medication literacy and healthy adherer effect among patients with hypertension”. The study was conducted from August 2019 to April 2020. Introduction. One of possible biases in studies that assess medication adherence level and effectiveness of antihypertensive medication is healthy user and healthy adherer bias that needs to be assessed before conducting the study. Higher medication adherence could be assessed in patients with higher medication literacy level. In order to evaluate the true effect of drug adherence on treatment outcome, it is necessary to assess whether there is a difference in medication adherence level among people with healthy behaviours. Aim. To identify the level of compliance of drug therapy among patients with hypertension with the Morisky MMAS-8 scale and to determine its realtionship to patients’ healthy lifestyle behavior. Materials and methods: This was a cross – sectional study. Data were collected through online survey. The study involved 170 participants over 18 years and older with clinically diagnosed hypertension. Adherence level were assessed with Modified 8-point Morisky Scale (cut-off point 2). Differences between groups with different adherence and medication literacy levels and healthy behaviour indicators were determined using IBM SPSS 23. To assess difference, two sided Chi-square test was used with significance level of 0.05. Results: There was a statistically significant relationship between high adherence level (68,6% of respondents) and high medication literacy level (51,1%) (p=0.035). There were no statistically significant differences between medication adherence level and health indicators such as smoking status, time spent watching TV, amount of physical activity, use of dietary supplements, vaccination status and use of screening programmes status. A statistically significant result was observed in group with no alcohol consumption level and high adherence level (p=0.01). Conclusion: There is no difference between the level of adherence and healthy lifestyle behaviours in studied population, but there is a relationship between high adherence level and high medication literacy level.