Sabiedrības zināšanas un uztvere par zāļu reklāmu, un ar zālēm saistītās veselībpratības novērtējums.

Abstract

Pētnieciskais darbs “Sabiedrības zināšanas un uztvere par zāļu reklāmu un ar zālēm saistītās veselībpratības novērtējums” izstrādāts laika posmā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada aprīlim, Rīgas Stradiņa universitātē, Farmācijas fakultātē. Ievads: Zāļu reklāma ir komerciāla veida informatīvs paziņojums sabiedrībai, lai veicinātu konkrēto zāļu popularitāti sabiedrība. Ir svarīgi saprast zāļu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, kā arī to, kā tas ietekmē zāļu iegādes paradumus, jo zāļu reklāmas var veicināt neracionālu zāļu iegādi un lietošanu, ja pacients nekonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Bet, runājot par zāļu reklāmu, svarīgi izprast, kas ir zāles un identificēt, vai sabiedrība atšķir zāles no uztura bagātinātājiem. Svarīgi arī novērtēt, kāda ir ar zālēm saistītās veselībpratības pakāpe un vai tā ir saistīta ar zāļu iegādes paradumiem. Mērķis: Izpētīt sabiedrības izpratni par zāļu reklāmu Latvijā, identificēt reklāmas ietekmi uz medikamentu izvēli sabiedrībā, un novērtēt sabiedrības ar zālēm saistītās veselībpratības līmeni un tās saistību ar zināšanām par zāļu reklāmu. Materiāli un metodes: Tika veikta anonīma sabiedrības aptauja internetā, lai noskaidrotu respondentu zināšanas un izprati par bezrecepšu medikamentiem un to reklāmu, spēju atšķirt bezrecepšu medikamentus no uztura bagātinātājiem, noskaidrotu respondentu personīgo viedokli par zāļu reklāmu un tās ietekmi, kā arī noskaidrot veselībpratības līmeni starp respondentiem. Iegūtie dati tika analizēti programmās SPSS un MS Excel. Rezultāti: Aptaujā piedalījās 242 respondenti, no kuriem 77,3% nespēja pareizi definēt, kas ir bezrecepšu zāles, un 79,3% respondentu nespēja atšķirt bezrecepšu medikamentus no uztura bagātinātājiem. No visiem respondentiem 44,2% apgalvoja, ka neiegādājas zāles to reklāmas ietekmē, bet 23,6% nepievērš zāļu reklāmām uzmanību. Izvirzītā hipotēze tika noraidīta. Secinājumi: Sabiedrībai ir grūtības atšķirt bezrecepšu medikamentus no uztura bagātinātājiem. Netiek novērota tendence iegādāties bezrecepšu zāles to reklāmas ietekmē, un kopumā zāļu reklāmu aptaujātie respondenti neatbalsta un vērtē kritiski. Nepastāv statistiski nozīmīgas saistības jautājumiem, kas raksturo cilvēka izpratni par zālēm un ar zālēm saistītās veselībpratības līmeni, ar zāļu iegādes biežumu to reklāmas ietekmē. Pētījumā tika analizēts, vai pastāv sakarība starp respondentu medikamentu izvēles biežumu zāļu reklāmas ietekmē ar veselībpratības līmeni. Dati apliecina, ka pastāv nozīmīga sakarība starp respondentu grupām.

Scientific research work “Public awareness and perception of pharmaceutical drug advertising and assessment of drug-related health literacy” was developed in Riga Stradins University, Faculty of Pharmacy, during July 2019 – April 2020. Introduction: The advertising of medicines is a commercial communication to the public to promote the popularity of the medical product. It is important to understand the impact of drug advertising on society as well as how it affects habits of purchasing medicines, as drug advertising can encourage irrational purchase and use of medicines if the patient does not consult a doctor or pharmacist. But when it comes to drug advertisements, it is important to understand what a drug is and to identify whether the public distinguishes it from food suplements. It is also important to evaluate the degree of health literacy and whether it is related to habits of purchasing medicines. Aim: To investigate public perception of drug advertising in Latvia, to identify the impact of advertising on medicine choice in the community, and to assess the level of public health literacy of medicines and their relation to the knowlegde of drug advertising. Materials and methods: An anonymus public internet survey was conducted to find out respondents knowledge and understanding of over-the-counter medicines and their advertisements, ability to distinguish over-the-counter medicines from dietary supplements and to clarify their personal opinions on drug advertising and its impact. The obtained data were analyzed in statistical data analysus software SPSS and MS Excel. Results: 242 respondents participated in the survey, of whom 77,3% were unable to correctly define over-the-counter medicines and 79,3% were unable to distinguish over-the-counter medicines from dietary supplements. Of all the respondents, 44,2% stated that they do not choose to buy medicines because of their advertisements, but 23,6% do not pay the attention to the advertisements. The hypothesis of this study was rejected. Conclusions: The public has difficulty to distinguish over-the-counter medicines from dietary supplements. There is no tendency to buy medicines as a result of advertisement, and overall, respondents do not support drug advertising. There is no statistically significant relation between questions that characterize a persons perception of a drug and level of drug-related health literacy, with the frequency of puchasing drugs by their advertising. The study analyzed whether there was a correlation between respondents choice frequency of advertised drugs and health literacy. The data shows that there is no significant relation between these groups.