Īpašumtiesību iezīmes un attīstības tendences zemes dzīļu izmantošanā Latvijas Republikā. Promocijas darbs

Abstract

Pašreizējā Latvijas Republikas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā pastāv tiesību normu kolīzijas, kā arī atsevišķos tiesību nozaru virzienos nav izveidots pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, piemēram, jautājumā par zemes ģeotermālās siltumenerģijas izmantošanu, kā arī attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) uzglabāšanu zemes dzīlēs (šobrīd tiesiskajā regulējumā pastāv aizliegums šādām darbībām), kam ir potenciālas izmantošanas perspektīvas nākotnē. Tāpat spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijas Republikā ir būtiski atšķirīgs no citās Eiropas Savienības valstīs sastopamā tiesiskā regulējuma principiem un būtu nepieciešami uzlabojumi atbilstoši mūsdienu situācijai un pieejamām tehnoloģijām zemes dzīļu izpētei un resursu praktiskai izstrādei. Pētnieciskā darba temats par zemes dzīļu īpašumtiesībām šādā veidolā un apjomā vienkopus līdz šim nav aplūkots Latvijas Republikā, un šāds pētnieciskais virziens dod pozitīvu pienesumu Latvijas Republikas tiesiskās vides uzlabošanai un secīgi iespējamam tautsaimniecības attīstības pieaugumam nākotnē. Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas process Latvijas Republikā līdz šim nav izplatīts, jo Latvijas Republikā plaši nav iegūti nedz energoresursi (piemēram, dabasgāze, nafta), nedz citi ķīmiskie elementi (piemēram, zelts, nafta, litijs, titāns) vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums. Tas tādēļ, ka nav bijusi pietiekama interese sabiedrībā, tehnoloģiju pieejamība un ekonomiskais izdevīgums, kā arī nav pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas Republikas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot vai rūpnieciski attīstīt, līdz ar to nav arī bijusi sabiedrības grupu un politikas veidotāju interese, lai jautājums par zemes dzīļu īpašumtiesībām būtu kvalitatīvi un detalizēti izstrādāts tiesiskajā regulējumā. Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Pēc 2014. gada enerģētikas neatkarības jautājums Eiropas Savienībai un jo īpaši Latvijas Republikai ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Ukrainas un Krievijas krīzi, kas radīja negatīvas indikācijas par notikumu attīstību un pārvirzīja politikas uzsvaru uz Latvijas Republikas enerģētisko vajadzību pašnodrošinājumu un enerģētisko neatkarību. 2015. gadā tika izveidota Enerģētikas savienība, kuras stratēģijas redzējums ir cenas ziņā pieejamas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšana Eiropai un tās iedzīvotājiem. Arī 2019. gadā izraisījusies Covid-19 pandēmijas krīze pasaulei radījusi izaicinājumus jautājumā par enerģētisko neatkarību, enerģijas avotu piegādes loģistiku, ātrumu un apjomiem krīzes un ārkārtas situācijās. 2022. gada Krievijas militārā agresija Ukrainā atkal pastiprinājusi sabiedrības uzmanību Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Latvijas Republikā zemes dzīļu īpašumtiesības ir atrunātas Civillikumā un vairākos speciālajos nozares likumos, piemēram, Enerģētikas likumā, likumā “Par zemes dzīlēm”. Var secināt, ka Latvijas Republikā ir ieviests tāds īpašumtiesību modelis, kurā zemes dzīlēs esošie energoresursi pieder tam īpašniekam, kam pieder zemes virskārta. Šāds modelis ir samērā reti sastopams gan Eiropas Savienības, gan pasaules valstu līmenī. Tomēr līdz šim, ņemot vērā, ka Latvijas Republikā nav notikusi būtiska zemes dzīļu izmantošana, nav arī praksē plaši izmantots tiesiskais regulējums, kas ieviests attiecīgajā īpašumtiesību segmentā. Tāpat zemes dzīļu kontekstā sabiedrībā aktuāls ir jautājums par Latvijas Republikas zemes unikālo īpašību izmantošanu, piemēram, Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, kurā tiek uzglabāts dabasgāzes energoresurss, kas nepieder Latvijas Republikai, nav nācis no zemes dzīlēm, tomēr tiek uzglabāts Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot unikālo dabas veidojuma zemes struktūras īpašības, kā arī Latvijas Republikas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei, kur lielākais potenciāls atrodas zem Dobeles novada esošās zemes virskārtas.