Uz infrasarkano staru spektroskopijas balstīta klīniskā algoritma izmantošana mugurkaula operācijās un pēcoperācijas kognitīvie traucējumi. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Pacientiem, kuriem tiek veikta mugurkaula operācija pozīcijā uz vēdera, ir novērojamas dažādas fizioloģiskas izmaiņas vairākās orgānu sistēmās. Spiediens uz mazo iegurni, paaugstināts intraabdominālais un intratorakālais spiediens samazina venozo asiņu atgriešanos sistēmiskajā cirkulācijā, sirds izsviedi un paaugstina spiedienu mugurkaula asinsvados, radot paaugstinātas asiņošanas draudus operācijas laikā. Papildus tiek ietekmēta arī plaušu izplešamība. Visi iepriekšminētie faktori ietekmē galvas smadzeņu asins plūsmu, kā arī skābekļa piegādi galvas smadzeņu audiem. Galvas smadzenes ir ļoti atkarīgas no adekvātas skābekļa piegādes, tā kā smadzeņu audu bojājums un pat šūnu nāve tiek novērota jau pēc 5 išēmijas minūtēm. Kā iespējama komplikācija ir pēcoperācijas kognitīvi traucējumi, kas var novest pie ilgtermiņa sekām. Precīza pēcoperācijas kognitīvo traucējumu etioloģija joprojām nav skaidra. Lai arī intraoperatīva smadzeņu audu išēmija ir viens no iespējamiem faktoriem, kas var novest pie pēcoperācijas kognitīvas disfunkcijas, galvas smadzenes ir joprojām vismazāk monitorētais orgāns operācijas laikā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīta smadzeņu desaturācijas algoritma izmantošanu mugurkaula operāciju laikā un iespējamo saistību ar pēcoperācijas kognitīvo funkciju. Pētījumā tika iekļauti 64 pacienti vecumā virs 18 gadiem, kuriem tika veikta plānveida mugurkaula operācija pozīcijā uz vēdera. Visiem pacientiem tika nodrošināta standarta vispārējā anestēzija. Visiem pacientiem operācijas laikā tika monitorēta reģionālā galvas smadzeņu skābekļa saturācija (rScO2), izmantojot INVOS 4100 cerebrālo oksimetru. Pacienti tika randomizēti divās grupās – pētījuma un kontroles grupā. Pētījuma grupas pacientiem, operācijas laikā novērojot smadzeņu desaturāciju (cerebrālās saturācijas krišanos par 20 % no pacienta pirmsoperācijas izejas vērtībām vai saturācijas krišanos zem absolūtās cerebrālās saturācijas vērtības 50 %), tika izmantots uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīts smadzeņu desaturācijas algoritms (NIRS algoritms), lai atjaunotu adekvātu smadzeņu saturāciju. Kontroles grupā cerebrālā saturācija tika monitorēta aizklāti, uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīts smadzeņu desaturācijas algoritms netika izmantots. Abās grupās pirms un pēc operācijas tika izvērtēta pacientu kognitīvā funkcija, izmantojot Monreālas kognitīvā izvērtējuma skalu (Montreal Cognitive Assessment Score (MOCA)). Tika fiksēts arī pirmsoperācijas hemoglobīna (Hb), hematoktrīta (Hct) līmenis, kā arī vidējais arteriālais asinsspiediens (MAP) operācijas laikā, oglekļa dioksīds izelpā (EtCO2), perifērā skābekļa saturācija (SpO2), asins zudums operācijas laikā un kopējais operācijas laiks. Mūsu pētījumā intraoperatīva smadzeņu desaturācija tika novērota 3 pacientiem – 2 pētījuma grupas un 1 kontroles grupas pacientam. Pētījuma grupas pacienti bija 54 un 57 gadus veci. Vienam pacientam novēroja intraoperatīvu smadzeņu desaturāciju par 29 % no izejas rScO2 vērtībām un vienlaicīgi arī absolūtās vērtības krišanos zem 50 %; otram pacientam novēroja intraoperatīvu smadzeņu skābekļa vērtību krišanos par 27 % no pacienta izejas pamatvērtībām. Abos gadījumos tika izmantots NIRS algoritms. Pēc pirmā algoritma soļa – neitrālas galvas pozīcijas nodrošināšanas – nekādas izmaiņas rScO2 vērtībās netika novērotas. Kā nākamais solis, pamatojoties uz algoritmu, tika paaugstināts vidējais asinsspiediens, izmantojot efedrīna bolusa devas. Pēc otrā soļa rScO2 vērtības atgriezās normas robežās un tālāka iejaukšanās nebija nepieciešama. Vidējais asinsspiediens cerebrālās desaturācijas laikā abiem pacientiem bija attiecīgi 95 mmHg (izejas MAP 124 mmHg) un 62 mmHg (izejas MAP 104 mmHg). Neviens no pacientiem neuzrādīja pēcoperācijas kognitīvus traucējumus – MOCA punktu skaits palika nemainīgs pirms un pēc operācijas. Kontroles grupas pacients, kuram konstatēja intraoperatīvu smadzeņu desaturāciju, bet NIRS algoritms netika izmantots, novēroja rScO2 vērtību krišanos par 21 % no izejas vērtībām. Pacients bija 24 gadus vecs un uzrādīja pēcoperācijas MOCA rezultāta krišanos par 4 punktiem (no 29 MOCA punktiem pirms operācijas uz 25 MOCA punktiem pēc operācijas). Kopumā mūsu pētījumā tika novērota korelācija starp zemākām intraoperatīvām rScO2 vērtībām un lielāku pacienta vecumu, lielāku asins zudumu operācijas laikā, augstāku pirmsoperācijas vidējo asinsspiedienu un zemākiem pirmsoperācijas MOCA punktiem. Mūsu pētījumā 45,5 % kontroles grupas pacientu, kur cerebrālā oksigenācija tika monitorēta aizklāti un NIRS algoritms netika izmantots, uzrādīja pēcoperācijas kognitīvus traucējumus, salīdzinot ar pētījuma grupu, kur pēcoperācijas kognitīvus traucējumus konstatēja 21.4 % pacientu. Korelācija starp intraoperatīviem rScO2 mērījumiem un pēcoperācijas kognitīvo funkciju netika atrasta, taču pētījums parādīja, ka pacientiem, kuriem operācijas laikā novēroja rScO2 krišanos par > 10 %, bija zemāks vidējais pēcoperācijas MOCA punktu skaits. Galvas smadzeņu skābekļa intraoperatīva monitorēšana kombinācijā ar NIRS algoritmu ir svarīga, lai novērstu smadzeņu desaturāciju operācijas laikā un lai izvairītos no pēcoperācijas kognitīviem traucējumiem.