Subjektīvās veselības un labbūtības saistība ar miega ilgumu pusaudžu populācijā Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Nepietiekams miegs ir nozīmīgs vispārējās veselības indikators pusaudžu populācijā un tiek atzīts par globālu, augošu sabiedrības veselības problēmu, kuras nozīmīgums nereti tiek nepietiekami novērtēts un ziņots. Pētījumu rezultāti iezīmē saistības starp nepietiekamu miegu pusaudžiem un samazinātu ikdienas funkcionēšanas spēju, sociālo kontaktu veidošanas kvalitāti un spēju pārvarēt stresa situācijas, kā arī biežākām veselības sūdzībām, kas kopumā veido pusaudžu ikdienas labbūtību – apmierinātību ar dzīvi, piepildījumu un pozitīvu funkcionēšanu. Pēdējo 100 gadu laikā pusaudžu vidējais miega ilgums ir samazinājies par vidēji 70 minūtēm, galvenokārt arvien vēlāka gulētiešanas laika dēļ, kamēr celšanās laiks palicis relatīvi nemainīgs, lielākoties piesaistīts skolas sākuma laikam, tādējādi palielinot nepietiekama miega riskam pakļauto pusaudžu daļu. Darba mērķis bija izpētīt nepietiekamu miega ilgumu saistībā ar veselības un labbūtības pašvērtējumu pusaudžiem Latvijā. Materiāls un metodes. Darbā izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada apsekojuma Latvijā, analizējot datus par kopumā 4305 11, 13 un 15 gadu veciem pusaudžiem. Kopējais miega ilgums līdz septiņām stundām tika klasificēts kā nepietiekams, savukārt septiņu un vairāk stundu ilgs miegs – kā pietiekams. Ar daudzfaktoru loģistiskās regresijas palīdzību tika pētītas saistības starp pusaudžu ģimenes, mājas un skolas vides psihosociālajiem faktoriem, veselības pašvērtējumu, brīvā laika pavadīšanas paradumiem un nepietiekamu miega ilgumu, nosakot nesamērotās un samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar pusaudžu vecumu un dzimumu. Rezultāti. Nepietiekams miega ilgums ir 19,3 % pusaudžu skolas dienās un 4,4 % brīvdienās. Nepilnas ģimenes struktūra, neapmierinātība ar skolu, liela mācību spriedze, regulāras veselības sūdzības par galvassāpēm, vēdersāpēm, muguras sāpēm un grūtībām iemigt, kā arī > 4,5 stundu elektronisko ierīču lietošana bija faktori, kas palielina nepietiekama miega izredzes gan skolas dienās, gan brīvdienās. Kā īpaši nepietiekama miega izredzēm pakļautas pusaudžu grupas iezīmējās 11 gadu veci pusaudži saistībā ar neapmierinātību ar skolu un augstu mācību spriedzi, 11 un 13 gadu veci pusaudži saistībā ar ilglaicīgu elektronisko ierīču lietošanu un 15 gadu veci zēni saistībā ar nepilnu ģimenes struktūru. Neatkarīgi no pusaudžu vecuma un dzimuma regulāra ciešana no ņirgāšanās, slikts veselības pašvērtējums, nervozitāte, kā arī neiesaistīšanās nevienā ārpusskolas organizēto aktivitāšu veidā un nepietiekams intensīvo fizisko aktivitāšu līmenis palielināja, savukārt dzīvošana vienā istabā kopā ar vēl kādu ģimenes locekli samazināja nepietiekama miega izredzes tikai skolas dienās. Savukārt nepietiekams ikdienas fizisko aktivitāšu līmenis samazināja nepietiekama miega izredzes brīvdienās. Netika atrastas saistības starp subjektīvo ģimenes pārticības līmeni un pusaudžu miega ilgumu. Secinājumi. Pastāv nozīmīga saikne starp subjektīvās veselības un labbūtības faktoriem un pusaudžu miega ilgumu, vienlaikus iezīmējot ciešākas saistības starp atsevišķiem pētītajiem faktoriem un nepietiekamu miega ilgumu noteiktās pusaudžu vecuma un dzimuma grupās. Konstatētas arī atšķirības starp analizēto miega ilgumu ietekmējošo faktoru ietekmi skolas dienās un bīvdienās.