Kognitīvo rezervju, kognitīvo funkciju un smadzeņu volumetrijas saistības gados vecākiem pieaugušajiem bez demences. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt kognitīvo rezervju saistību ar kognitīvajām funkcijām un neirālajiem rādītājiem veseliem pieaugušajiem. Pētījuma ietvaros tika pārbaudītas četras hipotēzes: 1) augstāks sasniegtais izglītības līmenis, aktīva nodarbinātība un aktīvs dzīvesveids būs saistīts ar labākiem atmiņas rādītājiem un augstākiem verbālās veiklības rādītājiem praktiski veseliem pieaugušajiem; 2) augstākas kognitīvās rezerves būs saistītas ar labākiem tādu kognitīvo procesu rādītājiem kā atmiņa, informācijas apstrādes ātrums, vizuāli telpiskās spējas, vadības funkcijas un valodas spējas praktiski veseliem gados vecākiem pieaugušajiem; 3) augstākas kognitīvās rezerves būs saistītas ar lielāku smadzeņu tilpumu, jo īpaši reģionos, kas ir vairāk ievainojami novecojoties un saslimstot ar demenci; 4) izmaiņas kognitīvo funkciju rādītājos laika gaitā būs saistītas ar kognitīvo rezervju pirmreizējo mērījumu. Pirmā hipotēze tika pārbaudīta daļēji reprezentatīvā izlasē, kurā piedalījās 546 praktiski veseli latviešu valodā runājoši pieaugušie (M = 70,54, SD = 10,19, 37,2 % vīriešu). Sekundārie dati par izglītību, pašreizējo nodarbinātību un brīvo laiku tika izmantoti kā kognitīvās rezerves starpniekmainīgie, atmiņa tika novērtēta, izmantojot desmit vārdu atmiņas uzdevumu, un verbālā veiklība tika novērtēta, izmantojot semantisko verbālās veiklības uzdevumu. Lai labāk izprastu attiecības starp mainīgajiem, tika sagatavots un pārbaudīts strukturālā vienādojuma modelis. Izglītība, nodarbinātības statuss, kognitīvās brīvā laika aktivitātes un mērenas fiziskās aktivitātes labi prognozēja iepriekšminētās kognitīvās funkcijas, uzrādot labu modeļa atbilstību (?2(7) = 30,837, CFI = 0,970, RMSEA = 0,079, SRMR = 0,058). Otrā hipotēze tika pārbaudīta 61 praktiski veselu un latviski runājošu pieaugušo izlasē (M = 72,19, SD = 5,02). Kognitīvās rezerves tika mērītas, izmantojot Kognitīvo rezervju indeksa aptauju (Nucci et al., 2012), darba atmiņa, asociatīvā atmiņa, apstrādes ātrums un vārdu krājums tika novērtēts ar Vudkoka-Džonsones Kognitīvo spēju testiem (Paleja, 2006), īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas mērījumi tika iegūti ar desmit vārdu atmiņas testu (Luria, 1976), reakcijas laiks tika novērtēts, izmantojot Rokasbumbas vārtsarga reakcijas testu, un dati par vadības funkcijām un vizuāli telpiskajām spējām tika iegūti, izmantojot trīs apakšskalas no Monreālas Kognitīvās novērtēšanas skalas (Nasreddine et al., 2005). Augstāki kognitīvo rezervju un to apakšindeksu – izglītības un nodarbošanās – rādītāji bija saistīti ar labāku īstermiņa atmiņas veiktspēju, lielāku vārdu krājumu (CRI-Izglītība) un augstākiem verbālās veiklības rādītājiem un ātrāku reakcijas laiku (CRI-Nodarbošanās). Rezultāti daļēji saskanēja ar rezultātiem no lielākās izlases. Trešā hipotēze tika pārbaudīta 58 praktiski veselu latviski runājošo izlasē (M = 72,19, SD = 5,02, 23,9 % vīrieši). Magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas (MRI) dati tika iegūti ar Siemens 1.5 Tesla Avanto MRI skeneri (Siemens, Erlangena, Vācija) un analizēti ar Freesurfer 7.2. programmatūru. Rezultāti daļēji apstiprināja hipotēzi, parādot, ka augstāki profesionālie sasniegumi un augstākas kognitīvās rezerves kopumā varētu būt saistītas ar lielāku garozas tilpumu kreisās puslodes vidējā deniņu krokā, bilaterāli apakšējā deniņu krokas daļā, kreisās puslodes apakšējā parietālajā krokā un labās puslodes pars orbitalis. Vienlaikus netika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp kognitīvajām rezervēm un hipokampu un talāmu (p > 0,05). Noslēdzošā hipotēze tika pārbaudīta 23 sieviešu izlasē, vecumā no 68 līdz 83 gadiem (M = 74,13, SD = 4,70) veicot atkārtotus mērījumus dalībniecēm no iepriekšējā pētījuma. Vidējais laiks starp mērījumiem bija 3,391 (SD = 0,656). Statistiski nozīmīgas izmaiņas tika konstatētas vienīgi trīs mērījumos – ilgtermiņa atmiņa rādītājos, reakcijas laika kompozītā un pulksteņa zīmēšanas uzdevumā. No tiem tikai reakcijas laika izmaiņas bija saistītas ar kognitīvajām rezervēm, precīzāk – brīvā laika aktivitātēm, tādējādi tikai daļēji apstiprinot hipotēzi. Kopumā rezultāti norāda uz to, ka augstāks iegūtās izglītības līmenis un profesionālās aktivitātes varētu būt saistītas ar labāku īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas sniegumu, verbālajām spējām un reakcijas laiku pat praktiski veseliem gados vecākiem pieaugušajiem. Tāpat augstākas profesionālās prasības un kopējais kognitīvo rezervju mērījums varētu būt saistīti arī ar lielāku garozas tilpumu deniņu, parietālajos un frontālajos reģionos, tādējādi nodrošinot aizsardzību pret smadzeņu atrofiju. Visbeidzot, kognitīvo funkciju izmaiņas laika gaitā varētu būt saistītas ar aktīvu atpūtu (CRI-Leisure Activity), tomēr ir nepieciešami pētījumi lielākā izlasē.