Neck Pain Related to Working Conditions in Office Workers

Abstract

Kakla sāpes ir ievērojamas veselības rūpes biroja darbiniekiem. No darbspējīgā vecuma cilvēkiem kakla sāpes skar vienu trešdaļu no tām. Psihosociālie traucējumi, piemēram, termiņi, sociālā atbalsta trūkums un garlaicīga nodarbinātība, var izraisīt kakla sāpes papildus fiziskajiem riska faktoriem. Riska faktorus var iedalīt individuālajos un profesionālajos reizinātājos. Kakla sāpes darba vietā palielina ilgstošas slimības atvaļinājuma risku, kam ir nopietnas finansiālas sekas. Biroja darbinieku vidū gan rūpnieciski attīstītajās valstīs, gan jaunattīstības valstīs ir novērojama augsta pašziņoto nespecifisko kakla sāpju izplatība. Novērtēt un diagnosticēt kakla diskomfortu biroja darbiniekiem, fiziskos izmeklējumus un it īpaši skrīninga rīkus kā dažādas anketas ir efektīvāk nekā diagnostisko attēlveidošanu un mērķtiecīgus testus. Patlaban ir maz pierādījumu konkrētu kakla sāpju novēršanai un ārstēšanai biroja darbiniekiem. Biroja darbinieku kakla diskomforta rašanos un noturību var samazināt, izmantojot vairākas darba vietā veiktas ergonomikas darbības un individuālus pasākumus, lai gan tos nevar iedalīt kategorijās īpaši katram cilvēkam. Šī ierobežojuma dēļ biroja darbiniekiem ir novērotas kakla sāpes, kas ir mazāk labvēlīgas globāli. AIIMS, Deli, tika veikta C grupas darbinieku aptauja. Vairāk nekā 80% no tiem, kas ziņoja par sāpēm kaklā, pavadīja pie rakstāmgalda vairāk nekā 42 stundas nedēļā. Lai uzlabotu institūta produktivitāti, personāla efektivitāti un vispārējo veselības stāvokli, tika ierosināts, ka visiem darbiniekiem, kuriem nav DARBA, ir jābūt pieejamiem fizikāliem medicīniskiem un rehabilitācijas pakalpojumiem. Lai izvairītos no DARBA sākšanas darbā, ir vajadzīga multimodāla stratēģija. Tika ierosināts, ka visiem darbiniekiem vajadzētu būt informētiem par DARBA APSTĀKĻIEM un to ietekmi, un var būt nepieciešams uzlabot fizisko darba vidi, lai veicinātu produktivitāti institūtā, kā arī personāla efektivitāti un vispārējo veselības stāvokli. Lai veiktu papildu pētījumus par riska stratifikāciju, varētu izmantot klīniskās prognozēšanas modeļus vai kritērijus. Šie izmeklējumi paplašinās mūsu izpratni par diagnostikas procedūru uzticamību un, piemēram, koncentrēsies uz to, vai pacienti varētu gūt labumu no noteiktas terapeitiskās stratēģijas. Tā kā biroja darbiniekiem ir ierobežots skaits pētījumu par sāpju profilaksi un ārstēšanu, kā arī plašs intensitātes un etioloģijas spektrs, var secināt, ka biroja darbiniekiem kakla sāpes parasti ir mazāk labvēlīgas prognozes, un ir grūti nodrošināt standartizētas vadlīnijas profilaksei un vadībai.

Neck pain is a significant health concern for office workers. Of those of working age, neck pain affects one-third of them. Psychosocial stressors like time limits, a lack of social support, and boring employment can cause neck pain in addition to the physical risk factors. The risk factors can be classified into individual and occupational factors. Neck pain in the workplace increases the risk of long-term sick leave, which has serious financial repercussions. There is a high prevalence of self-reported non-specific neck pain among office workers in both industrialized and developing countries. To assess and diagnose neck discomfort in office workers, physical examinations and especially screening tools like various questionnaires are more efficient than diagnostic imaging and targeted tests. There is currently little proof for specific neck pain prevention and treatment in-office employees. The occurrence and persistence of neck discomfort among office workers can be decreased through several workplace ergonomics-based interventions and individual measures, although they cannot be categorized particularly for each person. Because of this restriction, neck pain in office employees is observed to have a less favourable prognosis globally. At AIIMS, New Delhi, a survey was done among Group C staff. More than 80% of those who reported neck pain spent more than 42 hours per week seated at a desk. It was proposed that physical medicine and rehabilitation treatments be made available to all employees with WRNP in order to improve the institute's productivity, staff effectiveness, and overall health. To avoid WRNP in desk-job workers, a multimodal strategy is necessary. It was proposed that all employees may need to be made aware of WRNP and its effects, and the physical working environment may need to be improved in order to promote productivity at the institute as well as the effectiveness of the personnel and their overall health. Clinical prediction models or criteria could be used to perform additional research on risk stratification. These investigations will broaden our understanding of the reliability of diagnostic procedures and, for instance, concentrate on whether patients might gain from a certain therapeutic strategy. Due to the limited number of studies on pain prevention and treatment in office workers, as well as the wide range of intensity and aetiology, it can be concluded that neck pain in office workers has a less favourable prognosis generally, and it is difficult to provide standardized guidelines for the prevention and management.