Intussusception Treatment Options for Children – Literatrure Review

Abstract

Visbiežāk sastopamā neatliekamā vēdera dobuma problēma zīdaiņiem un maziem bērniem ir invaginācija. Tas ir potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, kas prasa ātru bērnu ķirurga, anesteziologa un radiologa komandas iejaukšanos. Pašlaik nav vienprātības par to, kura ārstēšana ir visoptimālākā, un tas lielā mērā ir atkarīgs no centru un speciālistu uzskatiem. Šī literatūras apskata mērķis ir atrast optimālo invaginācijas ārstēšanu.

Mērķis: Pārskatīt un iepazīstināt ar pašreizējām bērnu invaginācijas ārstēšanas iespējām, uzsverot to priekšrocības un trūkumus.

Hipotēze: Neķirurģiska un minimāli invazīva invaginācijas ārstēšana vairumā gadījumu var izvairīties no invazīvām atvērtām procedūrām. Pneimatiskajai dezinvaginācijai ir augstāks veiksmes rādītājs salīdzinājumā ar hidrostatisko dezinvagināciju.

Metodes: Šis pētnieciskais darbs ir literatūras apskats, kurā izmantota informācija, kas iegūta no zinātniskās pētniecības forumiem un arhīviem, piemēram, PubMed un Science Direct.

Secinājums: Profilaktiska antibiotiku lietošana nesamazina pēcdezinvaginācijas komplikāciju skaitu neķirurģiskas ārstēšanas gadījumā. Pneimatiskajai dezinvaginācijai ir augstāks veiksmes rādītājs salīdzinājumā ar hidrostatisko dezinvagināciju, un tai būtu jādod priekšroka neķirurģiskas invaginācijas ārstēšanas gadījumā. Ja tiek izmantota hidrostatiskā dezinvaginācija, tā jāveic, izmantojot ultraskaņas kontroli. Sedācija vai vispārējā anestēzija pirms pneimatiskās dezinvaginācijasir droša un var uzlabot ārstēšanas rezultātus. Ja radioloģiskā dezinvaginācija nav veiksmīga vai ja pacientam attīstās peritonīts vai perforācija, vai arī ir konstatēta PLP (“pathological lead point”), invaginācijai ir nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Laparoskopiskajai dezinvaginācijai vajadzētu būt pirmajai ķirurģiskajai pieejai centros ar pietiekamām tehnoloģijām un prasmēm, bet laparotomija joprojām ir svarīga iespēja sarežģītākos gadījumos.

Intussusception is the most common abdominal emergency in small children. A potentially life-threatening condition, which requires prompt intervention from a pediatric team involving pediatric surgeon, anesthesiologist, and radiologist. Currently, there is no consensus on which treatment is the most optimal and is largely up to the preference of centers and professionals. This literature review seeks to find the optimal treatment of intussusception.

The aim of this research paper is to revise and present current treatment options for pediatric intussusception, highlighting advantages and disadvantages.

They hypothesis was: Non-surgical and minimally invasive treatment of intussusception can circumvent invasive open procedures in the majority of cases. Pneumatic reduction has a higher success rate compared to hydrostatic reduction.

This research work is a literature review with information sustained from scientific research forums and archives, such as PubMed and Science Direct.

The literature review findings were: Prophylactic antibiotics does not decrease post-reduction complications for non-surgical reduction. Pneumatic reduction has a higher success rate compared to hydrostatic reduction and should be the preferred modality for non-surgical reduction of intussusception. In case hydrostatic reduction is used, it should be guided by ultrasound. Administration of sedation or using general anesthesia prior to pneumatic reduction is safe and might improve success-rate. Surgery is required for the treatment of intussusception when radiological reduction is unsuccessful, or when the patient develops peritonitis, perforation, or a pathological lead point is found. Laparoscopic reduction should be first line surgical approach in centers with sufficient technology and skill, but laparotomy remains an important option in case of more complicated cases.