Relation of Dietary Carbohydrates with Incidence of Metabolic Syndrome and its Features

Abstract

Pamatinformācija: Metaboliskā sindroma izplatība pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami palielinājusies visā pasaulē, un ar to slimo vairāk nekā miljards cilvēku visā pasaulē. MetS ir ceļš uz vairākām hroniskām slimībām, īpaši CVD. MetS profilaksē galvenā nozīme neapšaubāmi ir uztura paradumiem. Tā kā sabiedrības bažas par tauku lietošanu uzturā ir mazinājušās, ogļhidrātiem aizvien biežāk tiek pārmesta to loma aptaukošanās epidēmijā un ar to saistītajās kardiometaboliskajās komplikācijās. Ogļhidrātu-insulīna modelis un insulīna gēnu ekspresijas metaboliskā regulācija sniedz ticamu skaidrojumu saiknei starp ogļhidrātu patēriņu un MetS attīstības risku.

Mērķis: Šīs literatūras apskata mērķis ir izpētīt ogļhidrātu lomu MetS vai vismaz MetS komponentu - centrālās aptaukošanās, sistēmiskās hipertensijas, rezistences pret insulīnu un aterogēnās dislipidēmijas - sastopamībā.

Metodes: Tika veikta primārā literatūras meklēšana literatūras datubāzēs, tostarp PubMed, Cochrane Library un PEN datubāzē. Netika iekļauti pētnieciskie raksti, kuros pētīta ogļhidrātu nozīme metaboliskā sindroma ārstēšanā. Tālākai analīzei tika atlasīti tikai tie raksti, kuros aplūkota ogļhidrātu loma MetS vai vismaz MetS pazīmju attīstības riska palielināšanā vai samazināšanā. Pēc rūpīgas analīzes un rūpīgas atlases tika identificēti 59 raksti, no kuriem 39 zinātniskie raksti tika izmantoti šī literatūras apskata sagatavošanai.

Secinājumi: Zema ogļhidrātu satura diētas samazina MetS risku, bet tikai īstermiņā. "Veselīgas" diētas ar zemu ogļhidrātu saturu nebija pārākas par "veselīgām" diētām ar augstu ogļhidrātu saturu, lai ilgtermiņā uzlabotu kardiometaboliskos riska faktorus. Pārtikas produktu GL ir precīzāks instruments ogļhidrātu ietekmes novērtēšanai, jo tajā ņemta vērā gan ogļhidrātu kvalitāte, gan daudzums. Lai gan īstermiņa novērojumu dati apstiprina saistību starp GI, GL un MetS, nav tiešu klīnisko pētījumu datu, kas parādītu, vai manipulācijas ar uztura GI vai GL novērš vai aizkavē MetS attīstību veseliem vai riska grupas cilvēkiem. Lai noteiktu iespējamo cēloņsakarību starp GI un MetS, ir nepieciešami turpmāki plašāki pētījumi, kas būtu prospektīvi un ar samazinātu kļūdu skaitu. Patlaban uztura ieteikumos notiek pāreja no atsevišķu uzturvielu, piemēram, ogļhidrātu, uz ieteikumiem, kas balstīti uz pārtikas produktiem un uztura modeļiem, kuri ļauj elastīgi noteikt ogļhidrātu īpatsvaru uzturā, galveno uzmanību pievēršot kvalitātei, nevis kvantitātei, un uztura modeļiem, nevis atsevišķām uzturvielām. Galvenais ir ievērot diētu, un tā ir jāveicina iedzīvotāju vidū, lai ilgtermiņā saglabātu ieguvumus un samazinātu MetS izplatību.

Background: The prevalence of Metabolic Syndrome has significantly increased globally over the past few decades afflicting over a billion people worldwide. MetS is a gateway to developing multiple chronic diseases, esp. CVDs. Without a doubt, dietary habits are of central significance in the prevention of MetS. As public concern about dietary fat waned, carbohydrates increasingly are being reprimanded for their role in the obesity epidemic and its downstream cardiometabolic complications. The Carbohydrate-Insulin model and metabolic regulation of insulin gene expression provide a plausible explanation for the association between carbohydrate consumption and the risk of developing MetS.

Objective: The aim of this literature review is to investigate the role of carbs in the incidence of MetS or at least components of MetS - central obesity, systemic hypertension, insulin resistance, and atherogenic dyslipidemia.

Methods: A primary literature search was performed in literature databases including PubMed, Cochrane Library, and PEN database. The research articles that investigated the role of carbs in the treatment of Metabolic syndrome were excluded. Only the articles that discussed the role of carbs in increasing or decreasing the risk of developing MetS or at least features of MetS were selected for further analysis. After thorough analysis and vigorous selection, 59 articles were identified, out of which 39 research papers were used to formulate this literature review.

Conclusion: Low-Carb diets reduce the risk of MetS, but only for the short term. “Healthy” low-carb diets were not superior to “healthy” high-carb diets in improving cardiometabolic risk factors in the long term. The GL of foods is a more accurate tool to assess the impact of carbs as it takes both the quality & quantity of carbs into consideration. Although the short-term observational data support an association between GI, GL, and MetS, there are no direct clinical trial data to show whether manipulation of dietary GI or GL will prevent or delay the development of MetS in healthy or at-risk individuals. Further larger studies with prospective designs with reduced flaws are needed to establish a potential causal relationship between dietary GI and the MetS. There is a current shift in dietary guidance away from single nutrients like carbohydrates, towards food and dietary pattern-based recommendations that permit flexibility in the proportion of carbohydrates in the diet, with a focus on quality over quantity, and dietary patterns over single nutrients. Adherence to a diet is the key and must be promoted in the population to sustain the benefits long term and bring down the incidence of MetS.