COVID 19 and Burnout Syndrome in Healthcare Professionals

Abstract

Priekšvēsture: COVID 19 pandēmija ir radījusi milzīgu spriedzi slimnīcu veselības aprūpes sistēmā, tostarp ietekmējot slimnīcu kapacitāti, darba pārslodzi un līdz ar to arī veselības aprūpes speciālistu garīgo veselību. Tādi faktori kā ierobežotie resursi slimnīcās, iespēja saskarties ar nāvējošu vīrusu un tā pārnešana uz ģimenes locekļiem, ilgākas maiņas un mazākas miega stundas, ir lielā mērā veicinājuši izdegšanas sindroma (IS) pieaugumu veselības aprūpes sniedzēju vidū.

Mērķis: šī pētījuma mērķis ir izprast, kā COVID-19 pandēmija ietekmēja veselības aprūpes speciālistus un tās ieguldījumu izdegšanas sindromā viņiem.

Metodoloģija: Šis pētījums raksts ir literatūras apskats par rakstiem, kas atrodami vietnēs PubMed, Clinical Key un daudzos avotos, kas uzskaitīti bibliogrāfijas lapā.

Secinājumi: pirms COVID pandēmijas pētījumi liecina, ka 33,6% veselības aprūpes sniedzēju ziņoja par izdegšanas sindromu. COVID pandēmijas laikā šis skaits ir pieaudzis līdz 49,3%. Tādiem faktoriem kā vecums un dzimums ir bijusi nozīme IS attīstībā pandēmijas laikā. Sieviešu populācijā ir paaugstināts IS līmenis. Slimnīcas maksimālās kapacitātes sasniegšana, personāla un IAL trūkums, miega trūkums, ko izraisa ilgākas darba maiņas, ir ietekmējuši veselības aprūpes speciālistu garīgo veselību un veicinājuši šo pieaugošo BO gadījumu skaitu pandēmijas laikā.

Secinājums: BO līmenis veselības aprūpes sniedzēju vidū ir satraucoši augsts, un COVID 19 pandēmijas laikā tas ir palielinājies. Tas ietekmē gan veselības aprūpes speciālistu dzīves kvalitāti, gan arī sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Tāpēc ir jāievieš BO samazināšanas metodes.

Background: COVID 19 pandemic has taken a huge strain the hospital health care system, including hospital capacity, work overload and therefore healthcare professionals’ mental health. Factors like limited resources in the hospitals, possibility of exposure to a deadly virus and its transmission to family members, longer shifts and less sleeping hours, have greatly contributed to an increase of burnout syndrome in healthcare providers.

Objective: The aim of this study is to understand how did the COVID-19 pandemic influence healthcare professionals, and its contribution for burnout syndrome in them.

Methodology: This paper is a literature review of a articles found on PubMed, Clinical Key and an extensive variety of sources, listed in the bibliography page.

Findings: Before COVID pandemic, studies have shown that showed a 33,6% of healthcare providers reported Burnout Syndrome. During COVID pandemic, that number has increased to 49.3%. Factors like age and gender have played a role in the development of BO during the pandemic. Female population has an increased rate of BO. Hospital reaching its maximum capacity, shortage of staff and PPE, sleep deprivation caused by longer work shifts have played a toll in healthcare professionals’ mental health and contributed to this increased percentage of cases of BO during the pandemic.

Conclusion: BO levels are concerningly high among healthcare providers and have increased during the COVID 19 pandemic. This affects the quality of life of the healthcare professionals, and it also in influences the quality of the service provided. Therefore, methods to decrease BO should be implemented.