The Pathophysiology and Management of Post Inflammatory Hyperpigmentation

Abstract

Ievads: Pēciekaisuma hiperpigmentācija (PIH) ir biežas iekaisuma sekas Fitzpatrika III- IV tipa ādai, jo dažādi iekaisuma stāvokļi var rasties no pārmērīgas melanoģenēzes stimulācijas un patoloģiskas melanīna nogulsnēšanās, ko izraisa dažādi iekaisuma stāvokļi, ārēja stimulācija, piemēram, traumas, redzamā gaisma un ultravioletais starojums, kā arī iekšēji autoimūni stāvokļi, piemēram, atopiskais dermatīts un vilkēde. Mērķis: Šī literatūras apskata mērķis bija šīs slimības pamata apskats, analizēt jaunākos pētījumus par slimības patofizioloģiju un apspriest to interpretāciju bioloģiskajos, molekulārajos un šūnu līmeņa patoģenētiskajos ceļos, kas izraisa PIH, un iespējamo ietekmi uz šīs slimības ārstēšanas metodēm. Rezultāti: Attiecībā uz slimības patoģenēzi pašreizējais slimības modelis nodrošina pienācīgu pamatu turpmākajiem klīniskajiem pētījumiem. Tā kā PIH bojājuma indukcija tika veiksmīgi panākta, turklāt šajos pētījumos tika apstiprināti iekaisuma mediatori, parakrīnais tīkls un PIH iedalījums divos atsevišķos histoloģiskos modeļos. Tas ir daudzsološs ceļš, lai atrastu sekmīgākas ārstēšanas iespējas, jo pašreizējās terapijas metodes joprojām ir balstītas uz lokāliem molekulāriem līdzekļiem, piemēram, hidrohinonu monoterapijas vai kombinētas formulas veidā, un dažiem uz enerģiju balstītiem risinājumiem, piemēram, pikosekunžu lāzeriem. Abām iespējām ir līdzīgi trūkumi, jo ārstēšana ir ilgs, nepatīkams un dārgs process lielākajā daļā valstu, bet blakusparādības ir ļoti atkarīgas no fotoaizsardzības līdzekļiem, piemēram, saules aizsargkrēmiem, lai novērstu paasinājumu. Secinājums: Jaunu pētījumu ieguldījums varētu palīdzēt noskaidrot dažus nezināmus PIH patofizioloģijas aspektus. Pagaidām zināmo ir pārāk maz, lai mainītu pašreizējo veco terapeitisko paradigmu. Tā kā vēl ir jāizstrādā jauni ārstēšanas veidi ar īsāku terapijas ilgumu, kā arī mazāk iespējamu nevēlamu blakusparādību, tāpēc ir svarīgi veikt vairāk pētījumu un klīnisko izmēģinājumu, jo tie atklāj vairāk informācijas, kas, iespējams, ļaus sasniegt daudzsološākus rezultātus šīs slimības izskaušanā un novēršanā.

Introduction: Post inflammatory hyperpigmentation (PIH) is a common inflammatory sequala in Fitzpatrick skin type III-IV, as various inflammatory conditions may result from over stimulation of melanogenesis and abnormal deposition of melanin with varying underlying inflammatory conditions, external stimulation such as trauma, visible light and ultraviolet radiation, and internal autoimmune conditions such as atopic dermatitis and lupus. Objective: This review of the literature aimed to lay the foundation for the disease, analyze recent studies on disease pathophysiology, and discuss the interpretation of those in biological, molecular, and cellular pathways leading to PIH and the possible implication in the treatment modalities of the condition. Results: With respect to the disease pathogenesis, the current disease model provides a decent foundation for future clinical trials. As induction of PIH lesion was successfully achieved, in addition, inflammatory mediators, paracrine network, and the division into two separate histological patterns of PIH were validated in those studies. This is a promising route to find more promising treatment operations, as current management modalities are still based on topical molecular agents like hydroquinone (HQ) in as monotherapy or combination formula, and few energy-based solutions like picosecond lasers both options share similar disadvantages, the duration of both are long, unpleasant, and expensive in most countries while the side effects heavily depend on photo protectors such as sunscreens, to prevent exacerbation. Conclusion: The contribution of new studies might elucidate some of the unknown pathophysiology of PIH. For now, there is far too few to change the current old therapeutic paradigm. As the development of novel treatment with shorter therapy duration along less possible adverse effects have yet to be developed, thus the importance in the need of more studies and clinical trials as it unfolds more information that will possibly lead to more promising results in eradicating and preventing this condition.