Prevalence of Burnout and Burnout Associated Factors amongst Physicians in Europe

Abstract

Izdegšanas sindroms ir zināms daudzus gadus. Šis literatūras pārskats analizē izdegšanas sindroma prevalenci Eiropas ārstu vidū, ka arī sindroma veicinošus faktorus. Tas sniegs arī īsu kopsavilkumu par to, kādas iejaukšanās stratēģijas varētu būt noderīgas, lai samazinātu izdegšanas sindroma izplatību Eiropas slimnīcu ārstiem.

Ši literatūras pārskata mērķis bija novērtēt izdegšanas sindroma prevalenci un smagumu Eiropas ārstu vidū, kā arī izpētīt, kādi riska faktori veicina izdegšanas sindroma rašanos - gan individuālā, gan organizacijas līmenī.

Kopumā šajā literatūras pārskatā tika izmantoti 45 raksti no Science Direct, “PubMed”, “Google Scholar”, “British Medical Journal”, “Science Direct” un “Frontiers”.Tika iekļauti pētījumi, kuros izdegšanas sindroma analizei tika izmantoti Maslach's Burnout Index vai ar to saistītie apakštipi, Copenhagen Burnout Index, kā arī aptauju anketas, kas novērtēja citu faktorus (piemēram, GHQ, AUDIT, BDI-II, WFC, SCL5).

Izdegšanas sindroms ārstu vidū pieaug arī Eiropā. Izdegšanas sindroms biežāk ir sastopams jaunāku speciālistu, vīriešu un neirotisku personību vidū. Atsevišķām medicīnas specialitātēm ir lielāks risks saslimt ar izdegšanas sindromu. Organizācijas riska faktori attiecībā uz izdegšanas sindromu ietver laika ierobežojumus, ar pacientu saistītu stresu, atbalsta trūkumu, un darba - ģimenes balansa trūkumu. Izdegšanas sekas var būt pastiprināta alkohola lietošana, depresija, darba uzteikšana, kā arī pacientu drošības samazināšanās. Izdegšanas samazināšanai var palīdzēt konsultācijas darbā, darba vietas optimizēšana, komandas darba veicināšana un optimāls vadības stils.

Izdegšanas sindroms mūsdienās ir izplatīta parādība Eiropas ārstu vidū. Pastāv riska faktori, kas palielina izdegšanas risku ārstu vidū. Lai rastu risinājumus, ir nepieciešama turpmāka izpēte, bet nozīmīgas veselību veicinošas stratēģijas ir ārstu darba apstākļu uzlabošana, kā arī konsultāciju sniegšana ārstiem ar izdegšanas sindromu.

Burnout is a syndrome that has been known for years. This literature review analyses the burnout prevalence in physicians in Europe, factors leading to burnout and what effects it has. It provides a summary of which interventions could be useful for decreasing burnout in doctors in our healthcare system in Europe.

This literature review aimed to assess the prevalence within physicians in Europe, as well as to investigate which risk factors predisposed a doctor to burnout - both on an individual and organizational level.

In total, 45 articles from Science Direct, PubMed, Google Scholar, British Medical Journal, Science Direct and Frontiers was utilised in this literature review. Research articles were analysed that used Maslach's Burnout Index or its associated subtypes, and Copenhagen Burnout Index to measure burnout, as well as questionnaires to assess another factor then burnout (e.g GHQ, AUDIT, BDI-II).

Burnout is increasing in doctors in Europe. Risk factors include being of younger age, being of the male sex and having a neurotic personality trait. Certain medical specialities may have a higher risk for burnout. Organizational risk factors for burnout include time constraints or patient-related stress, lack of support, and work–family conflict. Outcomes of burnout are increased alcohol usage, depression, leaving one’s job as well as decreased patient safety. Counselling, optimizing the workplace, increasing teamwork and optimum leadership style could all aid in reducing burnout.

Burnout is a prevalent phenomenon in doctors today. There are risk factors which predispose doctors to burnout. Solutions need further investigations but viable options include improving working conditions for doctors as well as providing counselling for those who have burnout.