The Impact of COVID-19 on the Mental Health of Healthcare Professionals

Abstract

SARS-CoV-2 is zoonotisks vīruss, kas tika atklāts, kad 2019.gada decembrī Vuhaņas pilsētā, Ķīnā bija konstatēti vairāki atipiskas pneimonijas gadījumi. 2020.gada 11.martā vīrusa izraisītā saslimšana pasludināta par pandēmiju. Pīķa proteīns uz vīrusa virsmas spēj saistīties ar plaušu epitēlija ACE2 receptoriem, kas veicina COVID-19 pneimonijas attīstību un respiratorās funkcijas pazemināšanos. Ir pietiekami daudz informācijas, kas liecina ka SARS-CoV-2 ir saistīts arī ar psihoneiroloģiskām komplikācijām. Pandēmijas laikā veselības aprūpes darbiniekiem bija visnozīmīgākā loma – COVID-19 inficēto pacientu ārstēšana un aprūpe. Tas noteikti ir ietekmējis visu veselības aprūpes darbinieku garīgo veselību, kas ir īpaši svarīgi, jo šai grupai ir zināma liela garīgas veselības problēmu prevalence. Literatūra par COVID-19 pandēmiju un tās ietekmi uz veselības aprūpes darbinieku garīgo veselību tika iegūta, izmantojot MEDLINE un EMBASE datubāzes. Tika veikts zinātniskās literatūras apskats. Literatūrā pieejamie dati liecina ka COVID-19 pandēmijas biežākās garīgās veselības sekas ir trauksme (12-60%), depresija (20-51%), PTST (19-57%), bezmiegs (23-42%) un izdegšana (12-45.6%). Visvairāk garīgo veselību ietekmē garas darba stundas, individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, izglītības trūkums un psiholoģiskie faktori – bailes inficēties un inficēt tuviniekus. Noteiktām veselības aprūpes darbinieku grupām – sievietēm, jauniem cilvēkiem un indivīdiem ar hroniskām saslimšanām – ir īpaši liels garīgās veselības komplikāciju risks. Literatūrā aprakstīti arī faktori, kas pazemina garīgās veselības komplikācijas – adekvāta izglītība un pieredze, individuālie aizsardzības līdzekļi, labas attiecības un atbalsts no sabiedrības. Ir vairākas stratēģijas, ko var izmantot lai uzlabotu veselības aprūpes darbinieku garīgo veselību. Tas iekļauj atbalstu no ģimenes, sabiedrības un valdības, kā arī profesionālo garīgo palīdzību un atbalsta grupas. Aizsardzības pasākumi slimnīcās iekļauj regulārus pārtraukumus, darbineku rotācijas, adekvāta individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana un tiešsaistes servisu izmantošana.

During the pandemic, healthcare workers (HCWs) have played a significant role in providing care to COVID-19 infected patients. This has undoubtedly posed additional physical and mental burden on all HCWs, a group known to exhibit already high rates of pre-existing mental health conditions. Existing literature on the COVID-19 outbreak and its impact on the mental health of HCWs was retrieved through a comprehensive search of MEDLINE and EMBASE from the start of the pandemic in 2019 to the present day. Appropriate articles were reviewed, summarized, and classified according to their relevance, with the aim to summarise research currently available on this topic. Evidence from this literature suggested that symptoms of anxiety (12-60%), depression (20-51%), PTSD (19-57%), insomnia (23-42%) and burnout (12-45.6%) have been prevalent mental health impacts of the COVID-19 pandemic. It was found that increasing workload and longer working hours, lack of personal protective equipment, lack of training in disastrous situations and tough decision making resulting in loss of lives, along with psychosocial factors including the fear of getting infected and concern about loved ones, were factors contributing to poor mental health outcomes. Additionally, certain healthcare groups were shown to be particularly vulnerable, including females, younger individuals, and healthcare professionals with underlying illnesses, as well as nurses, staff working directly with Covid infected patients and in the frontline. Existing literature also described several factors that were protective against adverse mental health outcomes, including past experiences in PHE, relevant training and guidance, adequate PPE, sharing fulfilling relationships, resilience and support from society. Keeping this in mind, a number of interventions and coping strategies can be implemented in order to address the mental well-being of this group of professionals during the ongoing pandemic and also future pandemics. This includes supportive interventions, motivational interventions, protective interventions, educational and training interventions and interventions involving online facilities and technology.