Prevalence of Sulcus Ulnaris Syndrome among Hairdresser

Abstract

Ievads: Sulcus ulnaris sindroms jeb angļu literatūrā izplatītākais termins – kbitāla kanāla sindroms (KuKS) – pēc karpālāa kanāla sindroma ir otra izplatītākā neiropātija pasaulē. Tas simptomātiski ietekmē zeltnesi un mazo pirkstiņu, jo elkoņa kaula nervs iesprūst elkoņa rajonā un tiek traucēta nerva sensorās un motorās pārvades funkcija uz minēto reģionu. Tas notiek, kad elkonis atkārtoti atrodas saliektā stāvoklī. Frizieri lielāko daļu laika strādā pozā ar saliektiem elkoņiem..

Mērķis: Šī pētījuma mērķis bija novērtēt CuTS izplatību frizieru vidū un kādi riska faktori to varētu veicināt. Hipotēze: Friziera profesijā nodarbinātajiem ir lielāks risks kubitālā kanāla sindroma attīstībai.

Materiāli un metodes: Šim šķērsgriezuma pētījumam tika izveidota anonīma anketa, kas tika izpaltīta tiešsaistē vai izdrukāta papīra formātā un izplatīta frizieriem Vācijā. Tajā tika iekļauti jautājumi par demogrāfiskajiem un profesionālajiem datiem, KuKS riska faktoriem, par to, vai viņiem jau ir diagnosticēts KuKS, un turklāt par to, vai viņi pašlaik izjūt simptomus, kas liecina par KuKS. Savākšana un statistiskā analīze tika veikta ar Microsoft Excel un IBM SPPS programmas 27 palīdzību. Statistiskais nozīmīgums tika iestatīts uz P < 0,05.

Rezultāti: Kopumā šajā pētījumā piedalījās 85 frizieri, no kuriem 84,7% bija sievietes (N=72). Lielākā daļa frizieru (30,6%) bija, vecāki par 50 gadiem (N = 26) un visvairāk (40% no tiem), darba stāžs bija vairāk par 30 gadiem (N = 34). 94,1% bija labroči (N=80). 9,4% jau bija diagnosticēts KuKS (N=8), no kurām visas bija sievietes, visas tika ārstētas konservatīvi un vidēji strādāja 24,38 gadus pirms diagnozes noteikšanas. Frizieri ar KuKS vidēji bija vecāki, strādāja ilgāk gadus, un darba dienas laikā vidēji strādāja ilgāk stundas, bija vairāk klientu un bija īsāks pārtraukums. Frizieriem ar citu augšējo ekstremitāšu diagnozi (karpālā kanāla sindroms, radiālā kanāla sindroms un mediāls epikondilīts) biežāk tika diagnosticēts KuKS. Konstatētā statistiskā nozīmība (p=0,004). 4,7–12,9% pašlaik juta simptomus, kas liecina par KuKS.

Secinājumi: Salīdzinot KuKS izplatību citās profesijās, kas tiek uzskatītas par riska grupām, frizieriem KuKS risks ir augsts. Būtu jāveic turpmāki pētījumi, lai nosakidrotu, vai tikai veicot friziera darbu, hroniski ilgstoši un atkārtoti noslogojot elkoņus, pastāv risks iegūt KuKS. Tātad ne tikai citu riska faktoru dēļ, piemēram, citu augšējo ekstremitāšu diagnozes, smēķēšanas, alkohola, ĶMI, cukura diabēta utt. dēļ.

Background: Sulcus ulnaris syndrome, or in English literature the more prevalent term – cubital tunnel syndrome (CuTS) – is, after carpal tunnel syndrome, the most prevalent peripheral neuropathy in the world. It affects symptomatically the ring finger and the little finger, as the ulnar nerve gets entrapped in the elbow region and the nerve is disturbed to transmit sensory and motoric signals toward the mentioned region. It happens when the elbow is repeatedly in a flexed position. Hairdressers seem to work in a flexed elbow posture for most the time. This might conclude that the occupation being a hairdresser might be a risk to suffer from CuTS more easily.

Objective: The purpose of this study was to assess the prevalence of CuTS among hairdressers and what risk factors might contribute to it.

Materials and Methods: For this cross-sectional study an anonymous questionnaire online or printed out in paper form was spread out toward hairdressers in Germany. It included questions about demographic and occupational data, risk factors for CuTS, whether they had been already diagnosed with CuTS or not and moreover whether they are feeling currently symptoms suggesting a CuTS. The collection and statistical analysis were performed with help of Microsoft Excel and IBM SPSS Statistics 27. The statistical significance was set at P < 0.05.

Results: A total of 85 hairdressers took part in this study, out of which 84.7% were female (N=72). Most hairdressers were, with 30.6%, over 50 years old (N=26) and the most, with 40%, worked the longest with over 30 years (N=34). With 94.1%, the majority was right-handed (N=80). 9.4% was already diagnosed with CuTS (N=8). All were female, all got treated conservatively and in average they worked 24.38 years before the diagnosis. The hairdressers with CuTS in average were older, worked longer years-wise, and within a working day they in average worked longer, had more clients, and had a shorter break. Hairdressers with another upper limb diagnosis (carpal tunnel syndrome, radial tunnel syndrome and medial epicondylitis) were more likely to receive a CuTS diagnosis. The only statistically significant association that was found (p=0.004). 4.7%-12.9% did currently feel symptoms suggesting a CuTS.

Conclusion: Comparing the prevalence of CuTS in other occupations accounting as risk groups, in hairdressers the risk for CuTS seems to be high. Further studies need to confirm that only by carrying out the job as a hairdresser, by means of chronically long and repeatedly elbow flexion, the risk of getting a CuTS is given. So not only because of other risk factors, as other upper limb diagnosis, smoking, alcohol, BMI, diabetes mellitus, etc. Since seven out of eight hairdressers with CuTS diagnosis, continued having current CuTS-like symptoms, another point the study made was, that a conservative treatment might be not as effective as a surgical intervention.