Mental Health Impact of Quarantine during COVID-19 Pandemic

Abstract

Jaunā elpceļu vīrusa SARS-CoV2 parādīšanās Uhaņā, Ķīnā, šokēja pasauli. Ātrā vīrusa pārnešana izraisīja ievērojamu saslimstību sabiedrības neaizsargātākajās grupās, un ietekme uz valstu veselības aprūpes sistēmu bija kaitīga. Tā rezultātā valdībām bija jāveic dramatiski un stingri pasākumi, lai novērstu infekcijas slimības straujo izplatību. Starp šiem pasākumiem sociālā distancēšanās un karantīna kļuva par vienu no galvenajām metodēm, ko izmanto, lai samazinātu infekcijas izplatību. Šīs metodes izrādījās efektīvas, tajā pašā laikā tām bija būtiskas negatīvās puses, no kurām viena bija ekonomiskie zaudējumi, bet otrs – negatīvā ietekme uz karantīnā spiesto cilvēku psiholoģisko stāvokli. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai iejaukšanās, piemēram, karantīna, ir negatīvi psiholoģiski ietekmējusi personas, kas ir spiestas veikt šādus pasākumus. Tas tika veikts, izmantojot literatūras pārskatu par galvenokārt recenzētiem avotiem, kuros tika pētīta izlases lieluma populācijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību, izmantojot tiešsaistes aptaujas. Divas valstis, kas tika aplūkotas, bija Čīle un Itālija, no kurām pēdējā ļoti cieta pandēmijas dēļ un bija viena no valstīm, kas ieviesa dažus no vissmagākajiem ierobežojumiem tās iedzīvotājiem. Ir jāsaprot notikumi, lai saprastu, kāpēc ir noteikti tādi pasākumi kā karantīna. Iepriekšējās epidēmijas ir pierādījušas, ka izolācijas izmantošana ir pierādījusi nozīmīgus rezultātus, samazinot transmisiju. Šajā pētījumā aplūkoti iepriekšējo karantīnas pasākumu rezultāti iepriekšējo epidēmiju laikā, kā arī nesenā karantīnas ietekme COVID-19 pandēmijas laikā. Cilvēki ir sociālas būtnes, un, lai uzturētu veselīgu garīgo stāvokli, viņiem ir nepieciešams sociāls kontakts. Īsi sociālās atvienošanas periodi var izraisīt emocijas, piemēram, dusmas un skumjas. Tas var pasliktināt dzīves kvalitāti, jo netiek apmierinātas psiholoģiskās pamatvajadzības un izziņa. Karantīna ietver dažādus pārdzīvojumus, kas izraisa negatīvas emocijas, it īpaši cilvēkiem ar noslieci uz to. Tas ir saistīts ar brīvības zaudēšanu, nenoteiktību par nākotni, garlaicību bezdarbības dēļ, vientulību nošķirtības dēļ no tiem, kas jums ir tuvu. Pašnāvība ir viena no sekām, ko var izraisīt šādas situācijas. Šī pētījuma rezultātā tika secināts, ka piespiedu izolācija var būt saistīta ar sliktiem garīgās veselības rezultātiem. Tas jo īpaši attiecas uz apgabaliem, kur inficēšanās līmenis bija zems. Rezultāts arī parādīja korelāciju starp ietekmi uz garīgo veselību un sociālās izolācijas ilgumu. Novērtējot karantīnas ilguma ietekmi, tika konstatēts, ka sociālā izolācija pat īsākā laika posmā var radīt negatīvas psiholoģiskas sekas. Jo ilgāk persona atradās karantīnā, jo lielāka ietekme uz psiholoģisko stāvokli.

The emergence of the novel respiratory virus, SARS-CoV2, in Wuhan, China shocked the world. The rapid transmission of the virus caused significant morbidity in society’s most vulnerable, and the impact on countries’ healthcare system was detrimental. As a result, governments had to undertaken dramatic and strict measures to counter the rapid spread of the infectious disease. Among these measures, social distancing and quarantine became one of the main methods utilized to reduce infection spread. These methods proved effective while at the same time having substantial downsides, one being the economic losses, another being the negative impact on the psychological state of people being forced to quarantine. This research aims to explore whether interventions such as quarantine has had a negative psychological impact on individuals forced to undertake such measures. This was done through a literature review of mainly peer-reviewed sources, that had explored negative mental health effects of a sample size population, using online surveys. Two countries that were looked at were Chile and Italy, of which the latter suffered greatly due to the pandemic and were one of the countries that imposed some of the most severe restrictions on its population. It necessary to understand the events to understand why measures such as quarantine have been imposed. Previous epidemics have shown that the use of isolation have proven significant results in decreasing transmission. This research looks at the result previous quarantine measures have had in past epidemics along with looking at the recent impact of quarantine during the COVID-19 pandemic. Humans are social creatures and require social contact to maintain a healthy mental state. Brief periods of social disconnection can lead to emotions, such as anger and sadness. It can decrease the life quality because one’s basic psychological needs and cognition not being satisfied. Quarantine entails various experiences that evokes negative emotions, especially in predisposed individuals. It entails one’s loss of freedom, uncertainty over the future, boredom due to inactivity, loneliness due to separation from those who are near to you. Suicide is one of the consequences that such situations can lead to. The result of this study concluded that forced isolation could be associated with poor mental health outcomes. This was especially true in areas where the contagion rate was low. The result also showed a correlation between mental health impact and the length of social isolation. When assessing the effects of the duration of quarantine, it showed that social isolation, even in a shorter period, could lead to negative psychological consequences. The longer the person stayed quarantined, the graver the effects on the psychological state.