Self-care Challenges and Opportunities during Pregnancy

Abstract

Šī literatūras apskata mērķis ir sniegt pārskatu par esošajām pašaprūpes iespējām grūtniecības laikā, nākotnes iespējām, problēmām pašaprūpes ieviešanā, iespējām novērst šķēršļus un ieguvumiem, ko šīs intervences sniedz. Pašaprūpes intervences grūtniecības laikā ir līdzekļi pozitīvas grūtniecības pieredzes sasniegšanai, kurus var izmantot bez veselības aprūpes speciālistu palīdzības vai ar ierobežotu veselības aprūpes speciālistu palīdzību. PVO ir izdevusi globālas vadlīnijas par pašaprūpi grūtniecības laikā, kuras var īstenot, un arī citas valstis ir iekļāvušas pašaprūpes intervences savos nacionālajos ieteikumos. Pastāv dažādas iespējas, kuras var iedalīt pašvadībā, pašpārbaudēs un pašapziņā. Jaunām iespējām ir potenciāls kļūt ļoti noderīgām, piemēram, elektroniskās un mobilās veselības izmantošana. Pastāv arī iespēja sistēmiski uzlabot pašreizējās vadlīnijas, pateicoties "dzīvo vadlīniju" koncepcijai. Tas ļautu ieteikumos ātri iekļaut jaunus atklājumus, nodrošinot nepārtrauktu uzlabošanu. Pašaprūpes intervences pasākumu īstenošana ir saistīta ar grūtībām. Pastāv dažādi šķēršļi, sākot ar veselības aprūpes sniedzēju un pašu pacientu skepsi. Citi šķēršļi ir finansiālais slogs, kas saistīts ar pašaprūpes intervencēm un pirmsdzemdību aprūpi, kā arī īpašas problēmas, kas saistītas ar pašpārbaužu veikšanu. Izaicinājumu mazināšanas iespējas ir validētas mērierīces asinsspiediena mērīšanai un skalas izstrāde, lai novērtētu glikozes pašpārbaudes ievērošanas līmeni. Vēl viena iespēja ir īstenot plašāku izglītošanu, lai atvieglotu pacientu izglītošanu, tādējādi paaugstinot viņu veselības pratības līmeni. Pastāv arī stratēģijas, kā pirmsdzemdību procesā iesaistīt vairāk vīriešu, lai iesaistītu vairāk vīriešu dzimuma partneru, izglītot veselības aprūpes sniedzējus par jaunajiem ieteikumiem un uzlabot viņu komunikāciju ar pacientiem. Pašaprūpes intervenču īstenošana sniedz daudz priekšrocību, kuras var iedalīt ieguvumos veselības aprūpes sistēmai un ieguvumos pacientiem. Pašaprūpes intervences varētu mazināt plaisu ceļā uz vispārēju veselības aprūpi, uzlabojot aprūpes kvalitāti un paplašinot iesaistīto pacientu skaitu. Pacientes arī jūtas pilnvarotas, jo var pieņemt informētākus lēmumus un gūt pozitīvāku grūtniecības un dzemdību pieredzi. Turklāt, ņemot vērā pieaugošo veselības aprūpes darbinieku trūkumu, pašaprūpes intervences ir instrumenti, kas pacientiem sniedz autonomiju un piedāvā atvieglojumus veselības aprūpes sistēmai, nesamazinot aprūpes standartu, kā arī rada izmaksu ietaupījumu, jo daudzas intervences palīdz samazināt nevajadzīgu ķeizargrieziena operāciju skaitu, tādējādi atbrīvojot veselības aprūpes sistēmu no lielām izmaksām par šīm procedūrām.Šo šķēršļu novēršanai varētu būt nepieciešams laiks, bet potenciālais ieguvums padara pašaprūpes intervences svarīgas un attaisno centienus rast veidus, kā pārvarēt šīs problēmas.

The aim of this literature review is to give an overview of the existing options in self-care during pregnancy, future opportunities, challenges to self-care implementation, options to address the barriers and the benefits that these interventions bring. Self-care interventions during pregnancy are tools to achieve a positive pregnancy experience that can be utilise without or with limited help from health care professionals. The WHO has released global guidelines on self-care during pregnancy that can be implemented, and other countries have inserted self-care intervention in their national recommendations as well. There are different options that can be divided into self-management, self-testing, and self-awareness. New options have the potential of becoming of great usefulness such as the use of electronic and mobile health. There is also an option for systemic bettering of the current guidelines due to the concept of “living guidelines”. This would allow new findings to be inserted into the recommendations swiftly granting continuous improvement. Self-care interventions are met with challenges in their implementation. There are various barriers that vary from scepticism from the healthcare providers and the patients themselves. Other barriers are the financial burden of self-care interventions and prenatal care have and specific issues linked to the administration of self-tests. Options to reduce the challenges are validated measuring devices for blood pressure measuring and the development of a scale to assess the level of adherence to self-testing of glucose. Another option is to implement more education to facilitate patients’ education thus enhancing their levels of health-literacy. There are also strategies to include more male figures in the antenatal process to engage more male partners, educate healthcare providers about the new recommendations and improve their communication with patients. There are many benefits to implementing self-care interventions which can be divided into benefits for the health care system and benefits for the patients. Self-care interventions could bridge the gap towards universal health coverage by improving the quality of care and broadening the number of patients involved. Patients are also feeling empowered as they are allowed to make more informed decisions and have a more positive pregnancy and birth experience. Moreover, given the increasing shortage of healthcare work force, self-care interventions are tools to give autonomy to patients and offer relief to the health care system without decreasing the standard of care as well as having a cost- saving effect as many interventions convey in reducing the number of unnecessary caesarean sections thus relieving the health care system from high the costs of the procedures.These barriers might require time to be eliminated but the potential benefit makes self-care interventions important and justifies trying to find ways to overcome the challenges.