Tobacco Usage during COVID-19 and it is Outcome

Abstract

Visā pasaulē turpinās COVID 19 pandēmija. Daudzas valstis ir izpostītas gan ekonomiski, gan veselības ziņā. Tas ir izraisījis daudzu cilvēku nāvi visā pasaulē, un daudziem ir bijis psiholoģisks stress daudziem cilvēkiem. Šī pētījuma mērķis bija salīdzināt, vai pastāv korelācija starp smēķētājiem un nesmēķētājiem, lai attīstītos smaga vai nepieciešamība pēc papildu palīdzības, piemēram, slimnīcā pēc COVID 19 infekcijas izņemšanas. Covid 19 galvenokārt ir vērsts uz epitēlija šūnām plaušās un saistās ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu-2 (ACE2), un tas var izraisīt akūtu respiratorā distresa sindromu, pneimoniju un elpošanas mazspēju, padarot smēķētājus krasi uzņēmīgus pret smagām slimībām imūnkompromitēto plaušu dēļ. Tabaka, īpaši cigaretēs, palielina plaušu AKE-2 receptoru ekspresiju par 25%, padarot smēķētājus neaizsargātākus pret COVID 19 nekā nesmēķētājus. Tabaka ir viena no mūsu lielākajām problēmām mūsdienu pasaulē. Daudzās valstīs tabakas patēriņa izplatība ir ļoti augsta. Covid-19 pandēmija ir mainījusi daudzu cilvēku smēķēšanas paradumus un īpaši Austrālijā un Ķīnā, kur smēķēšanas izplatība ir palielinājusies vairāku sabiedrībā ieviestu faktoru dēļ, kuriem bija milzīga psihosociāli neapmierinoša ietekme. Varēja arī secināt, ka smēķēšana bija saistīta ar negatīvu iznākumu, atsaucot Covid-19 infekciju. Smēķētājiem ir lielāks risks, ka viņiem būs nepieciešama aprūpe slimnīcā, nekā nesmēķētājiem. Arī smēķētājus pakļaujot riskam attīstīt vairākas komplikācijas. Pētījumi ir pierādījuši, ka COVID-19 ir saistīts ar paaugstinātu koagulācijas stāvokli cilvēkam, kurš pēc vīrusa izvilkšanas ir aizrauts, kā arī tas ir aiz proinflammatoriskā stāvokļa attīstības. Covid-19 infekcija ir saistīta ar D-dimēra, feritīna, interleikīna, C-reaktīvā proteīna un laktātdehidrogenāzes līmeņa paaugstināšanos. Šī literatūras pētījuma mērķis ir izpētīt saistību starp smēķēšanas izplatību un COVID-19 komplikācijām un smagumu. Tiks ņemti arī dati no divām valstīm, lai noskaidrotu, vai pastāv korelācija. Es esmu salīdzinājis Ķīnu, Uhaņu un Malaiziju, lai noskaidrotu, vai pastāv kāda saistība starp tiem pacientiem, kuri smēķē vai nesmēķē pēc inficēšanās ar COVID 19. Ir arī ziņots, ka pamatslimība, vecums un citi faktori ir izrādījušies nozīmīgi. ietekme uz Covid 19 pacienta klīnisko progresēšanu, un tas var modulēt saistību starp smēķēšanu un Covid 19. Tāpēc šis pētījums tiks veikts, izmantojot vairāku pētījumu metaanalīzi, lai iegūtu labāku priekšstatu un izpratni par šo tēmu. Uhaņā, Ķīnā, kur tika iekļauti 1099 pacienti, no pētījuma varam apstiprināt, ka smēķētājiem ir 1,4 reizes vairāk pakļauti smagiem Covid 19 simptomiem, kas to piesaista, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Malaizijā, kas bija otrā valsts, kuru es salīdzināju ar Ķīnu. Smēķēšana Malaizijā ir viens no lielākajiem pieaugušo apgrūtinājumiem, un pusaudžu vidū tās izplatība ir 21,3 % un 13,2 %.

There has been an ongoing COVID 19-pandemic in the whole world. Many countries have been devastated both economically and health wise. It has led to death to many people around the world and many have had psychological stress on many individuals. The aim of this study was to compare if there is any correlation between smokers and non smokers to develop severe or requirement for further aids like in hospital once retracting COVID 19 infection. COVID 19 primarily targets epithelial cells in lungs and binds to angiotensin converting enzyme-2 (ACE2) and can cause acute respiratory distress syndrome, pneumonia and respiratory failure, making smokers drastically susceptible for severe disease due to their immunocompromised lungs. Tobacco, especially in cigarettes, increases the expression of pulmonary ACE-2 receptors by 25%, making smokers more vulnerable to COVID 19 than people who do not smoke. Tobacco is one of our biggest problems in today's world. Many countries have very high prevalence in tobacco consumption. Covid-19 pandemic have altered the smoking behavior in many people and especially in Australia and China where the smoking prevalence have increased due to several factors that were enforced in the society that had a huge psychosocial unsatisfactory impact. We could also take a conclusion that smoking was associated with a negative outcome when retracting covid-19 infection. Smokers are at a higher risk for requiring hospital care than non smokers. Also putting smokers at a risk for developing several complications. Studies have proven that COVID-19 has been linked with increased coagulable state in the person once retracting the virus also it is behind the development of proinflammatory state. COVID-19 infection has been linked with elevation of D-dimer, ferritin, interleukin, C-reactive protein and lactate dehydrogenase The aim of this literature study is to investigate the association between smoking prevalence and COVID-19 complications and severity. Also data will be taken from two countries to see if there is any correlation. I have compared China,Wuhan to Malaysia to see if there is any relation between those patients that smoke or do not smoke once they get infected with COVID 19. It has also been reported that underlying disease , age and more factors has shown to have significant influence on covid 19 patient clinical progression and this can modulate the association between smoking and covid 19. That's why this study will be conducted by using a meta analysis of several studies to get a better overview and understanding of this topic. In Wuhan, China where 1099 patients were included, we can confirm from the study that smokers are 1.4 times more susceptible for developing severe symptoms of COVID 19 once attracting it compared to non-smokers. In Malaysia, which was the second country I was comparing to China. Smoking is one of the biggest burdens among adults in Malaysia and has a prevalence of 21.3% and 13.2 % for adolescents