Mental Health among Healthcare Workers during the COVID-19 Pandemic

Abstract

Ievads: 2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja jaunā koronavīrusa slimību (COVID-19) par pandēmiju. Vīruss izraisīja lielu veselības aprūpes sistēmas pārslodzi. Šī pārslodze stipri ietekmēja veselības aprūpes darbinieku garīgo veselību: tā ne tikai prasīja lielus cilvēkresursus, bet arī bija saistīta ar nākotnes neskaidrību. Abas situācijas ir nozīmgi faktori, kas noved pie tādām negatīvām garīgās veselības sekām kā trauksme, stress, depresija un posttraumātiska stresa sindroms (PTSS).

Mērķis: Pētījuma mērķis ir apkopot aktuālo literatūru par veselības aprūpes daribinieku garīgo veselību COVID-19 pandēmijas laikā.

Metodes: Tika veikts sistemātisks publicētās literatūras apskats par COVID-19 ietekmi uz veselības aprūpes darbinieku garīgo veselību, kā arī tā ietekmi uz trauksmi, stresu, depresiju, izdegšanu, PTSS, bezmiegu un pašnāvības domām. Izmantojot Google Scholar, Google search, un zinātnisko literatūru, tika atrasti sešsimt divdesmit septiņi zinātniskie raksti. Pēc izslēgšanas, šajā literatūras apskatā tika izmantoti sešdesmit pieci avoti.

Rezultāti: COVID-19 pandēmijas laikā daudzi veselības aprūpes darbinieki tika pakļauti faktoriem, kas pasliktina garīgās veselības problēmas. Vairākos pētījumos tika aprakstīta augsta trauksmes, stresa, depresijas, izdegšanas, PTSS un miega traucējumu prevalence, kas bija biežāka nekā populācijā. Aktuālos pētījumos galvenokārt aprakstīti īslaicīgi efekti, un pandēmijas vēlīnie efekti vēl nav zināmi.

Secinājumi: Veselības aprūpes darbiniekiem COVID-19 pandēmijas laik;a konstatēta augsta garīgās veselības problēmu prevalence. Veselības aprūpes darbiniekiem aprakstīts stress, trauksme, izdegšana, depresija, bezmiegs, kā arī PTSS simptomi. Veselības aprūpes darbiniekiem konstatēta ausgta īslaicīgu pandēmijas efektu prevalence. Sakarā ar metožu neskaidrību un standartizētu testu trūkumu ir grūti salīdzināt pētījumus. COVID-19 pandēmihas reālie vēlīnie efekti nav zināmi, līdz ar to ir nepieciešami tālāki pētījumi.

Introduction: On 11 March 2020, the World Health Organization (WHO) declared Coronavirus Disease 2019 (COVID-19) to be a pandemic. The virus has put the healthcare system under a big strain. The strain has likely affected the mental health of healthcare workers through two main channels: the resource and workload-related effects of the pandemic, and the uncertainty related to the overall pandemic situation. Both are important triggers for increased negative mental health outcomes, such as anxiety, stress, depression, psychological distress, and post-traumatic stress disorder (PTSD).

Aim: This study aims to summarize the current literature on the mental health effects of healthcare workers during the COVID-19 pandemic.

Methods: The reviewer conducted a systematic review of published scientific literature concerning the mental health effects of the COVID-19 pandemic on healthcare workers, and its effect on anxiety, stress, depression, burnout, PTSD, insomnia, and suicidal ideation. Six hundred twenty-seven articles were found through Google Scholar, Google search, references, and newspapers. After exclusion, sixty-five were used in this literature review.

Results: During the COVID-19 pandemic many healthcare workers were exposed to factors known to increase the risk of mental health issues. Several studies found a high prevalence of anxiety, stress, depression, burnout, PTSD, and sleep disturbances in healthcare workers, often higher than the general population. Current studies have mainly studied the short-term effects and long-term effects are not yet fully known.

Conclusion: There is a high prevalence of mental health problems in the healthcare personnel during the COVID-19 pandemic. Healthcare personnel has experienced high amounts of stress, anxiety, burnout, depression, and insomnia as well as symptoms of PTSD. This review finds that healthcare personnel had more short-term mental health issues than the general population during the pandemic, however, uncertainty about methods and the lack of standardized questionnaires as well as outcomes makes it difficult to compare studies. The real long-term effects of the pandemic are still uncertain, and more studies are needed to fully grasp the long-term outcomes.