Open vs Endoscopic Therapy of Carpal Tunnel Syndrome - A Literature Review

Abstract

Karpālā kanāla sindroms ir viens no visbiežāk sastopamajiem aizķeršanās sindromiem pasaulē, jo īpaši strādājošajiem tas tiek diagnosticēts virs vidējā rādītāja. Vidusnervs veic daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, pietiekama satvēriena un saspiešanas spēka saglabāšana, lai atvērtu, piemēram, pudeli vai uzvilktu blūzi. Nervu bojājumi izraisa ne tikai kustību traucējumus, bet arī stipras sāpes un parestēziju, kas var ļoti ietekmēt pacientu dzīves kvalitāti. Pašlaik ir pieejamas vairākas dažādas ārstēšanas metodes. Tomēr visizplatītākās ķirurģiskās metodes ir atvērta ķirurģiskā pieeja un endoskopiskā pieeja . Šī pētnieciskā darba mērķis ir apkopot analītisku pārskatu par karpālā kanāla sindroma ārstēšanas iespējām, to priekšrocībām un trūkumiem.

Carpal tunnel syndrome belongs to most common entrapment syndrome world-wide, especially in the working population it is diagnosed above-average. The median nerve, which is damaged due to the entrapment, has many important functions, such as maintaining adequate grip and pinch strength for opening e.g a bottle or putting on a blouse. Damage to the nerve not solely causes motor dysfunction, but also severe pain and paraesthesia which can have a huge effect on patients´ quality of life. There are several different treatment methods available nowadays. However, the most common surgical techniques are the open surgical approach and the endoscopical approach. The aim of this research paper is to compile an analytical overview of possible options for treatment of carpal tunnel syndrome, their advantages and disadvantages.