Molar incisor hypomineralization, an overview about diagnosis, prevalence, classification, etiology and treatment options

Abstract

Priekšvēsture: 2001. gadā Weerheijm et al. pirmo reizi ieviesa molāro priekšzobu hipomineralizācijas (MIH) jēdzienu. Kopš tā laika šis termins aprakstīja emaljas attīstības defektus, kas klīniski izpaudās kā bālgans līdz brūngani norobežotas necaurredzamības un skāra vismaz vienu no četriem pirmajiem pastāvīgajiem molāriem (FPM) ar iespējamu priekšzobu iesaistīšanos. Lai gan etioloģija vēl nebija pilnībā izprasta, jau sen tiek pieņemts, ka MIH ir sistēmisks, vides cēlonis. Neskatoties uz augsto izplatību pasaulē, joprojām bija grūtības diagnosticēt un ārstēt. Mērķis: Tāpēc šī literatūras apskata mērķis ir analizēt jaunākās publikācijas un apkopot līdz šim aktuālāko informāciju. Darba uzdevumi ir detalizēti analizēt jaunāko literatūru par MIH un tās diagnozi, izplatību, klasifikāciju, etioloģiju, kā arī ārstēšanas iespējām. Metodes: Šī literatūras apskata izveidei tika iegūti tikai tie raksti no tiešsaistes datubāzēm EBSCOhost un PubMed, kas rakstīti angļu un vācu valodā un raksti, kuru saturs ir pilnībā pieejams. Kopumā šī apskata pamatā ir 35 raksti, no kuriem lielākā daļa publicēti pēc 2019. gada. Secinājumi: Kopumā, MIH ir nopietns stāvoklis, kura izplatība pasaulē ir 12,9-14,2%. Pētījumi liecina, ka īpaša apmācība var nodrošināt precīzāku diagnozi. MIH, iespējams, ir sarežģītāka etioloģija nekā tikai sistēmiska. Tiek apspriesta dažādu izraisošo faktoru kombinācija, kas, iespējams, ietver ģenētiskas noslieces un vides ietekmi. MIH skarto zobu ārstēšana bieži ir atkarīga no pacienta vecuma un defekta apjoma. Turklāt skarto molāru ārstēšanas iespējas ir daudz labāk izpētītas nekā skarto priekšējo zobu ārstēšanas iespējas.

Background: In 2001, Weerheijm et al. introduced the concept of molar-incisorhypomineralization (MIH) for the first time. Since then, the term described the developmental defects of enamel that clinically presented as whitish to brownish demarcated opacities and at least affected one in four first permanent molars (FPM), with potential incisor involvement. Although the etiology was not yet fully understood, it has long been assumed that MIH has a systemic, environmental cause. Despite a high global prevalence, there were still difficulties in diagnosis and treatment. Aim: The aim of this literature review was to analyze the latest publications and to summarize the most relevant information to date. The goals in detail were to analyze the latest literature on MIH and its diagnosis, prevalence, classification, etiology as well as treatment options. Methods: For the creation of this literature review, only articles from the online databases EBSCOhost and PubMed that are written in English and German language and articles whose content was fully available were obtained. In total, this review was based on 35 articles, most of which were published after 2019. Conclusions: It could be summarized that MIH is a serious condition with a worldwide prevalence of 13,5%. Studies showed that special training can lead to more accurate diagnoses. MIH probably has a more complex etiology than just a systemic one. The combination of different factors that are causative was discussed, possibly involving genetic predispositions and environmental influences. The treatment of teeth affected by MIH often depends on the age of the patient and the extent of the defect. In addition, the treatment options for affected molars are much better researched than those for affected front teeth.