Effects of occlusion on degenerative TMJ disorders

Abstract

Mērķis: Šī literatūras apskata galvenais mērķis bija izpētīt oklūzijas ietekmi uz deģeneratīviem temporomandibulāriem traucējumiem. Temporomandibulārie traucējumi attiecas uz lielu traucējumu grupu, kas skar sakodiena sistēmu, sakodiena muskuļus un temporomandibulāro locītavu. Degeneratīviem temporomandibulārās locītavas traucējumiem raksturīgas deģeneratīvas izmaiņas, kas galvenokārt skar locītavas struktūras. Vispazīstamākais traucējums, kas izraisa temporomandibulārās locītavas deģenerāciju, ir osteoartrīts, kas ir hroniska, neuzliesmojoša, deģeneratīva slimība, kura galvenokārt skar sinoviālās locītavas un to skrimšļus. Saistība starp temporomandibulārajiem traucējumiem un oklūziju jau sen ir strīdīgs jautājums zobārstniecībā. Šajā rakstā aprakstītas šīs pretrunas un aplūkoti pašreizējās literatūras dati.

Materiāli un metodes: Dati tika iegūti no PubMed, Wiley, SAGE žurnāliem, Science Direct un Research Gate. Meklēšana tika veikta angļu valodā. Šajā literatūras pārskatā tika iekļautas grāmatas, literatūras apskats, klīniskie un laboratorijas pētījumi. Gads netika izmantots kā izslēgšanas kritērijs.

Rezultāti: Rezultātā varēja konstatēt, ka pastāv korelācija starp traucētu oklūziju atbalstu vai oklūziju izmaiņām un TMJ deģeneratīvām izmaiņām. Tika konstatēts, ka deģeneratīvas izmaiņas biežāk sastopamas sievietēm un lielākā vecumā. Tāpat tika konstatēts, ka TMD pazīmes un simptomi ir biežāk sastopami cilvēkiem ar vājāku oklūziju atbalstu.

Secinājumi: Var secināt, ka oklūzijai potenciāli var būt nozīme TMD attīstībā dažiem pacientiem, ietekmējot TMJ ortopēdisko stabilitāti vai ieviešot pēkšņas izmaiņas oklūzijā. Šajā darbā aplūkotie pētījumi atklāja, ka pastāv saistība starp oklūziju un TMJ deģeneratīvām izmaiņām, un tās biežāk ir sastopamas sievietēm, un to izplatība palielinās, pieaugot vecumam. Šķiet, ka tas, kāpēc dažiem cilvēkiem attīstās šādas izmaiņas, bet dažiem ne, ir saistīts ar slodzes apjomu un faktoriem, kas, šķiet, samazina saimnieka adaptācijas spējas.

Aim: The main focus of this literature review was to examine the effects of occlusion on degenerative temporomandibular disorders. Temporomandibular disorders refer to a large group of disorders that affect the masticatory system, the masticatory muscles and the temporomandibular joint. Degenerative temporomandibular joint disorders are characterized by degenerative changes primarily targeting the joint structures. The most well-known disorder causing temporomandibular joint degeneration is osteoarthritis, which a chronic, noninflammatory, degenerative disease, mostly affecting the synovial joints and their cartilages. The relationship between temporomandibular disorders and occlusion has long been a controversial topic in dentistry. This paper describes this controversy and examines the findings from current literature.

Materials and methods: Data was collected from PubMed, Wiley, SAGE journals, Science Direct and Research Gate. The search was conducted in English. This literature review included books, literature reviews, clinical and laboratory studies. The year was not used as exclusion criteria.

Results: As a result if could be found that there is a correlation between impaired occlusal support or occlusal alterations and TMJ degenerative changes. The prevalence of degenerative changes was found to be higher in females and at higher ages. Also the signs and symptoms of TMD were found to be more prevalent in people with less occlusal support.

Conclusions: It can be concluded that occlusion can potentially play a role in the development of TMD in some patients, by affecting the orthopedic stability of the TMJ or upon introduction of sudden changes in the occlusion. The studies reviewed in this paper revealed that there is an association between occlusal conditions and TMJ degenerative changes, and they are more often present in females and the prevalence increases with advancing age. Why some people develop such changes, and some don’t, seems to be connected with the amount of the loading and factors that seem do decrease the host adaptive capacity.